| Abstract |
Maģistra darba autore: Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultāte, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta studente Evita Biezmane.
Maģistra darba zinātniskā vadītājs: Dr. Sc.ing., profesors Arturs Lešinskis.
Evitas Biezmanes maģistra darba ”Dabisko ventilācijas sistēmu energoefektivitāte daudzstāvu ēkās” mērķis ir noskaidrot vai dabiskā ventilācijas sistēma (DVS) nodrošina pieņemamu iekštelpas gaisa kvalitāti uzņēmuma būvētajās daudzdzīvokļu jaunbūvēs, kā arī būvindustrijas mērķis: noskaidrot kādas ir pieņemākās ventilācijas sistēmas būvniecībai. Darbam izvirzītā hipotēze: DVS nenodrošina sistēmu energoefektivitāti, bet sasniedz pieņemamu iekštelpu gaisa kvalitāti.
Izvēlētā tēma ir aktuāla pētāmā uzņēmuma īpašniekiem Zviedrijā (turpmāk tekstā Pētāmais uzņēmums), uzņēmuma vadībai Latvijā (turpmāk tekstā - Pētāmā uzņēmuma struktūra Latvijā) un sabiedrībai, jo ventilācijas sistēmas ir noteicošās, lai nodrošinātu piemērotu iekštelpu gaisa kvalitāti un reizē arī atbildīga par enerģijas patēriņu ēkās. Tādējādi ventilācijas sistēmu uzlabošanai ir svarīga loma ne tikai ēku energoefektivitātes veicināšanā, bet arī labākas iekštelpu gaisa kvalitātes nodrošināšanai iedzīvotājiem, kā rezultātā mazinās veselības problēmu iespējamība.
Projektējot un izbūvējot ventilācijas sistēmas jaunbūvētajām DDz ēkām, ir svarīgi izvēlēties piemērotāko: no finansiālā viedokļa, kas būtu ekonomiski izdevīgi gan uzņēmumam, gan klientam šo dzīvokli iegādājoties, no gaisa kvalitātes viedokļa, lai tas atbilstu higiēnas prasībām, kā arī ar mērķi veicināt energoefektivitāti.
Šajā maģistra darbā ir pētītas likumdošanas prasības attiecībā uz ventilācijas sistēmām DDz ēkām un iekštelpu gaisa kvalitāti, kā arī ventilācijas sistēmas inženiertehniskie risinājumi un pieredze citās klimatiski līdzīgās valstīs. Darba izstrādes ietvaros tika veikts eksperiments, kurā pētīta Pētāmā uzņēmuma Latvijā trīs jaunbūves. Tika vākti dati par ēku dzīvokļu gaisa apmaiņu telpā, gaisa temperatūru, relatīvo gaisa mitrumu un CO2 līmeni dzīvokļos. Eksperimentos iegūtie dati liecina par to, ka esošā ventilācijas sistēma nodrošina kvalitatīvu iekštelpu gaisu, bet nenodrošina sistēmu energoefektivitāti. Tika izdarīti pieņēmumi un secinājumi par pieņemamāko ventilācijas sistēmu būvniecību uzņēmuma jaunbūvēm, kā arī izstrādāta metode/ veids, kā apmācīt/ izglītot iedzīvotājus, par vēdināšanas nepieciešamību un gaisa kvalitāti.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darbā tika pielietotas vairākas pētniecības metodes: analizējot pētījumos, likumos u.c. fiksētos un eksperimentā iegūtos datus, tika pielietota salīdzināšanas un grupēšanas metode; lai iegūtu indeksus un vidējos lielumus - skaitliskās un statistiskās informācijas aprakstīšanas metode; meklējot, analizējot literatūru, veicot novērošanu – literatūras analīze, teorētiskās, praktiskās pētījuma metodes; informācijas saprotamai un vieglai attēlošanai - tabulu un grafiskās attēlošanas metodes.
Maģistra darbs sastāv no 74 lappusēm (neskaitot pielikumus), 25 attēliem, 11 tabulām, 6 pielikumiem, 76 informācijas avotiem. |
