| Abstract |
Bakalaura darbā tiek pētīti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi un to īstenošanas praktiskie un teorētiskie aspekti. Pētījuma mērķis ir izvērtēt energoefektivitātes pasākumu īstenošanas motivāciju, iespējas un iegūstamos labumus, lai sniegtu priekšlikumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesa uzlabošanai.
Darba analītiskajā daļā tiek izvērtēti dažādu autoru sniegtie energoefektivitātes jēdziena skaidrojumi, kā arī analizēti svarīgākie energoefektivitātes uzlabošanas procesus regulējošie normatīvie akti. Tam seko motivējošo faktoru sadalījums PESTE grupās, lai novērtētu galvenos iemeslus, kādēļ tiek veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Pētījuma aprēķinu daļā tiek teorētiski salīdzināti vairāki iespējamie projektu finansēšanas modeļi, īpaši pievēršot uzmanību bankas aizdevumu iespējām, kā arī Altum energoefektivitātes programmai un ESKO sniegtajiem pakalpojumiem. Tehnoloģiskajā daļā tiek izveidots energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas procesuālais apraksts un veikta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vizuālā un tehniskā apsekošana, lai novērtētu galvenās problēmas sērijveida projektu mājās. Pētījuma noslēgumā tiek novērtēti darba aizsardzības aspekti būvniecības nozarē un vērsta uzmanība uz videi draudzīgu būvizstrādājumu izmantošanas nepieciešamību vides aizsardzības prasību īstenošanai.
Ņemot vērā darba izstrādes gaitā iegūto informāciju un zināšanas, iespējams secināt, ka šobrīd izstrādātie normatīvie akti ir virzīti uz vides aizsardzības prasību uzlabošanu būvniecības nozarē, tomēr ir svarīgi kontrolēt to ievērošanu. Aplūkotajiem finansēšanas modeļiem nav vērojamas būtiskas atšķirības izmaksu aspektā, tomēr ESKO modelis šķiet īpašniekiem pievilcīgāks, jo rodas iespaids, ka nav radušās kredītsaistības. Pamatojoties uz dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas rezultātiem, iespējams secināt, ka 20.gs. būvēto daudzdzīvokļu dzīvojamās māju konstruktīvie elementi ir salīdzinoši sliktā stāvoklī un ir nepieciešama to atjaunošana vai pilnīga nomaiņa turpmākai dzīvojamās mājas ekspluatācijai, tas ir būtiski, ņemot vērā, ka aptuveni 53% visa Latvijas dzīvojamā fonda ir būvēts laikā līdz 1974.gadam. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas apkopotajai informācijai, vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkās Latvijā 2018.gadā ir 154,13 kWh/m2, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteikto apjomu, kuru pārsniedzot nepieciešams plānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.
Darbs kopumā izklāstīts 77 lappusēs, tajā iekļautas 3 formulas, 17 tabulas un 18 attēli. Darbā izmantota 83 literatūras un avotu vienība un pievienoti 2 pielikumi. |
