| Abstract |
Maģistra darba zinātniskā vadītāja: Profesore, Dr.chem Valentīna Urbāne.
Maģistra darba tēma: Akrilskābes nitrila (ASN) riska novērtējums un to ietekmes mazināšanas iespējas.
Maģistra darba mērķis:
Darba pamatmērķis ir veikt plānveidīgu darbu arodslimību cēloņu novēršanai, iespējamo, ar pārkraušanu saistīto, kaitīgo faktoru ietekmes gadījumā nodrošināt darbinieka drošību, veselības saglabāšanu un darbspēju darba gaitā. Sniegt darba apstākļu higiēnas novērtējumu. Sagatavot ieteikumus drošu un nekaitīgu darba apstākļu radīšanai, par strādājošo ārstnieciski profilaktisko un sanitāro sadzīves apkalpošanu.
Šī darba izpētes objekts ir bīstamo vielu pārkraušanas komplekss.
Maģistra darba uzdevumi ir izvērtēt darbinieku darba drošības apstākļus un darba aizsardzības prasību ievērošanu pētāmajā uzņēmumā. Pēc darba apstākļu izvērtēšanas, lai mazinātu veselības kaitējuma varbūtību, padziļināti analizēt iespējamos, potenciālos iekšējos un ārējos riskus, to strukturēšana, lai turpmāk noteiktu riska novērtēšanas procedūras galvenos elementus vai posmus. Veikt literatūras analīzi par ķīmisku faktoru ietekmi darba gaitā.
Būtībā katrs uzdevums ir mērķtiecīga vadības apakšsistēma, ko ar aprēķinu un detalizācijas palīdzību var pielāgot lielam skaitam konkrētu uzdevumu. Uzdevumu detalizācijas un konkretizācijas pakāpi nosaka aplūkotās ražošanas mērogs, risināto jautājumu sarežģītība un gala rezultātu nozīmīgums.
1. Maģistra darba teorētiskajā daļā, pamatojoties uz teorētiskajiem aspektiem, tiek pētītas MK noteikumu prasības par arodslimībām un saskaroties ar ķīmiskām un koncerogēnām vielām, LR būvnormatīvi, ka arī Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu.
2. Maģistra darba analītiskajā daļā tika aprakstīta uzņēmuma darbības sfēra un vispārējie tehnoloģiskie procesi. Ķīmiskā riska bīstamības līmeņa noteikšana, ķīmiskā riska novērtēšanas metodes, kā rezultātā tika noteikta bīstamības riska pakāpe.
3. Maģistra darba praktiskajā daļā tika apskatītas sanitāri higiēnisko normu ievērošana, kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana. Pēc apkopotajiem anketēšanas rezultātiem tika pievērsta uzmanība pieplūdes - izplūdes esošajai ventilācijai. Darba gaitā tika veikti aprēķini un doti provizoriskie skaitļi ventilācijas sistēmas produktivitātes uzlabošanai un modernizēšanai. Darba apstākļu uzlabošanai tiek noformulēti priekšlikumi.
4. Pētījuma periods: 2017.gads - 2018.gada 5 mēneši.
Maģistra darba apjoms ir 92 lpp. (bez pielikumiem). Pētījuma raksturošanai darbā iekļauti 35 attēli un 29 tabulas, darbam pievienoti 4 pielikumi. Pētījuma veikšanai izmantoti 62 informācijas avoti, no kuriem 32 ir svešvalodās.
Iegūto pētījumu ieteicams ieviest pētāmā uzņēmuma darbības izpētei un pilnveidošanai. |
