| Abstract |
Mūsdienās cilvēka komforta nodrošināšanai tiek patērēti arvien vairāk resursi un tiek veicināts vides piesārņojums. Lai novērstu šo tendenci būvniecības sektorā, tiek lietotas bioklimatiskās projektēšanas metodes. To pamatideja ir radīt kvalitatīvu un mūsdienu cilvēka komforta prasībām atbilstošu telpisko vidi, izmantojot vietas klimata sniegtās priekšrocības un novēršot tās trūkumu iedarbību. Vējš ir viens no nozīmīgākajiem bioklimatiskajiem faktoriem, kas jāņem vērā projektēšanas ietvaros, tomēr Latvijā tā nozīme nav plaši pētīta.
Darbs sastāv no 3 nodaļām, kurās izpētīti telpisko vidi ietekmējošie vēja raksturlielumi, vēja izmantošanas nozīme telpiskās vides projektēšanā vēsturiski un mūsdienās, kā arī analizēta vēja ietekme uz ārtelpu termisko komfortu Dubaijas dzīvojamā rajona projektā.
Darba mērķis ir teorētiski izpētīt un eksperimentāli pārbaudīt, kā, izmantojot vēja analīzes sniegtos datus, uzlabot telpiskās vides kvalitāti. Mērķa sasniegšanai ir apkopota informācija par telpisko vidi ietekmējošajiem vēja raksturlielumiem un to mērīšanu, salīdzinātas dažādas vēja simulācijas metodes, izpētīta vēja lietošanas nozīme telpiskās vides projektēšanā vēsturiski un 21. gs. kontekstā, kā arī veikta CFD (Computational Fluid Dynamics) simulācija dzīvojamā rajona projektam Dubaijā un sniegts vērtējums par ārtelpu termiskā komforta līmeni aplūkotajā projektā.
Darba gaitā secināts, ka vēja analīzi telpiskās vides projektēšanā var izmantot, lai uzlabotu ārtelpu termisko komfortu, uzlabotu iekštelpu termisko komfortu un gaisa kvalitāti, noteiktu vēja enerģijas ražošanas potenciālu, kā arī lai izvēlētos atbilstošas konstrukcijas projektam, tādējādi samazinot projekta izmaksas, patērējot mazāk resursus, un nodrošinot cilvēku komfortu un drošību. Pēc CFD simulācijas veikšanas secināts, ka aplūkotā dzīvojamā rajona dizains izmanto vēja sniegtās priekšrocības, lai nodrošinātu ārtelpu termisko komfortu.
Atslēgas vārdi: vējš, telpiskā vide, CFD, termiskais komforts
Bakalaura darba apjoms ir 45 lappuses, tajā skaitā 16 ilustrācijas, 9 tabulas un 1 pielikums. Darba izstrādē tika izmantoti 53 informācijas avoti. |
