| Abstract |
Bakalaura darba “Ēku un pilsētvides akustiskais komforts” ietvaros veikta padziļināta izpēte un faktoru analīze, kas nodrošina ēku un pilsētvides akustisko komfortu.
Darba galvenais mērķis ir izpētīt akustiskā diskomforta radītās sekas uz cilvēka labsajūtu un veselību, kā arī sniegt visaptverošus priekšlikumus, lai uzlabotu ēku un pilsētvides akustisko komfortu.
Bakalaura darbs sastāv no ievada, trijām analītiskajām daļām un secinājumiem. Pirmajā daļā skaidroti skaņas fundamentālie pamatprincipi un fizikālās īpašības, lai padziļinātu izpratni par tās rašanos un galvenajiem raksturlielumiem. Tāpat plašākai tēmas izpratnei teorētiski pētīta cilvēka dzirdes orgānu darbība un īpatnības, kā arī skaņas psiholoģiskā uztvere, rasta atšķirība starp skaņu un troksni. Balstoties uz šo informāciju, problēmas padziļinātai izpratnei pētīta arī trokšņu ietekme uz cilvēka fizisko un garīgo veselību.
Otrajā daļā pētīta un apkopota informācija par iespējamajiem plānošanas un arhitektoniskajiem, kā arī konstruktīvajiem risinājumiem, kas īpaši svarīgi, lai nodrošinātu ēku un pilsētvides akustisko komfortu. Tie strukturēti sākot ar detālplānojumu izstrādi un vietas ģenerālplānošanu. Turpmāk tiek analizēti un sniegti arhitektoniski risinājumi, kas palīdz uzlabot ēku un pilsētvides akustisko komfortu. Beigās analizēta ēku konstruktīvā darbība akustikas kontekstā, sniegts apkopojums ar risinājumiem, kas palīdz mazināt akustisko diskomfortu.
Trešajā daļā praktiski pētīts un analizēta jutīgo ēku un pilsētvides situācija Rīgā, kā arī apkopots cilvēku viedoklis par akustisko komfortu un tā nozīmi vides plānošanā. Iegūtie ēku un pilsētvides dati salīdzināti ar darba pirmajā daļā izklāstīto teorētiski pieļaujamo trokšņu līmeni ēkās un pilsētvidē.
Darba izstrādes gaitā secināts, ka ēku un pilsētvides akustiskais komforts bieži vien tiek atstāts otrajā plānā, taču tas var radīt ļoti nopietnas sekas uz mākslīgi veidotās vides lietotājiem, tāpēc īpaši nozīmīgi arhitektūras projektēšanas procesā iekļaut arī akustiskā komforta kritērijus.
Bakalaura darbs sastāv no 52 lappusēm, tajā izmantotas 37 ilustrācijas un 2 pielikumi. Darba izstrādes procesā tika izmantoti 41 informācijas avots, kā arī veikta viena aptauja. |
