| Abstract |
Maģistra darbā tiek pētīts peldošo būvju potenciāls Rīgas ūdenstilpēs. Peldmāju attīstība ir vērojama daudzās kaimiņu valstīs, piemēram, Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Dānijā un Lielbritānijā. Klimata pārmaiņu rezultātā, pasaules vidējais jūras līmenis paceļas, radot arvien lielāku ūdens problemātiku piekrastu teritorijās. Būve uz ūdens ir viens no galvenajiem problēmas risinājumiem, kas ir ļoti aktuāls Nīderlandē, kur aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Rīgā peldošo būvju attīstība pagaidām ir vēl tikai sākuma stadijā.
Pirmā darba nodaļa veltīta peldošo būvju vēsturiskajai izpētei, peldmāju priekšrocību un trūkumu, kā arī materiālu un konstrukciju analizēšanai. Otrajā nodaļā ir apkopoti ārzemju piemēri un trešajā - Rīgas peldošo būvju vēsturiskā un tiesiskā ietvara analīze.
Pētījumā izmantota socioloģiskā metode, ar kuras palīdzību noskaidrotas potenciālās vietas peldbūvju izvietošanai. Kā arī peldošo būvju izaicinājumi Latvijas klimatiskajos apstākļos un to specifika. Ar grafiskās izpētes palīdzību radies priekšlikums mazdārziņu teritoriju attīstībai.
Rezultātā tika noskaidrots, ka Latvijas klimatiskie apstākļi būvēšanu un ekspluatāciju padara nedaudz sarežģītāku, bet ar ziemu saistītās problēmas tomēr ir risināmas. Peldmājas kā jebkurš kuģis ir jāveido autonomas, neatkarīgas no krasta infrastruktūras pieslēgumiem, jo katrā teritorijā tās piedāvājums atšķiras. Publiskas funkcijas būves vislabāk novietot Rīgas centra rajonā, vai apkārt tam, bet peldmājas un mājlaivas nedaudz klusākās un mierīgākās vietās, piemēram, Rīgas ezeros. Peldošo būvju pieprasījums un piedāvājums Rīgas teritorijā pamazām pieaug, kas liecina par ūdenstilpju pakāpenisku attīstību.
Rīgas Tehniskās universitātes, Inženierekonomikas un vadības fakultātes 2.kursa studenta Didža Pilvera maģistra darbs sastāv no ievada, analītiskās daļas, teorētiskās daļas, praktiskās daļas, un secinājumiem un priekšlikumiem. Darba pielikumā pievienota Rīgas teritorijas plānojuma karte un Krastmalu krastu stiprinājumu šķērsprofilu shēmas.
Maģistra darbs sastāv no 83 lapām, 2 pielikumiem un 63 izmantotām informācijas avotu vienībām. |
