Abstract |
Maģistra darbs izstrādāts Rīgas Tehniskajā universitātē, Būvniecības inženierzinātņu
fakultātē, Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedrā pēc darba autora ierosinātas un saskaņotas
tēmas.
Maģistra darba mērķis - izveidot kaņepju betona sastāvu, kas būtu pielietojams kā
aizpildījums gatavu koka sienu paneļu ražošanā.
Mūsdienās populārākā tēma būvniecībā ir ilgtspējīgu materiālu izmantošana, kas
balstīts uz augošajām bažām par antropogēno faktoru ietekmi uz CO2 līmeņa pieaugumu
atmosfērā. Būvniecības materiālu ražošanā vien saražojusi 10% no CO2 emisijas. Izvēloties
dabīgus materiālus, kas absorbē, nevis rada CO2, iespējams mazināt šo globālo problēmu. Viens
no šiem materiāliem ir kaņepju betons. Kaņepju betons nodrošina pietiekamu siltumpretestību,
kā arī koka paneļiem palielina konstruktīvo stabilitāti.
Mērķa realizācijai, pirmajā darba daļā tiek veikta literatūras analīze par kaņepju betonu,
apskatīts tā sastāvs, vēsture, iestrādāšanas tehnoloģija, pozitīvās un negatīvās īpašības,
mehāniskās un termiskās īpašības, kā arī apskatīti aktuālie pētījumi par spiedes stiprību,
siltumvadītspēju un kaņepju betona mijiedarbību ar koka karkasu spiedes spēka ietekmē.
Lai izvērtētu optimālo kaņepju betona sastāvu, eksperimentālajā daļā tiek izgatavoti 18
dažādi sastāvi ar 6 saistvielu trīs dažādām blīvuma variācijām, 5 plākšņu paraugi, katra ar
citādāku sastāvu un viens paraugs mitruma mērīšanai laika gaitā. Prizmas paraugiem tiek mērīts
rukums, žūšana un spiede paralēli un perpendikulāri slogošanas virzienam, savukārt plākšņu
paraugiem tiek mērīta žūšana un siltumvadītspēja. Kā saistvielas un kaņepju betonam tiek
izmantotas: MgO, MgCl, Metakaolīns, Al2SO4, veldzētie kaļķi un hidrauliskie kaļķi.
Tiek iegūti rezultāti un sniegta datu analīze izvērtējot, kā pievienotās piedevas ietekmē
pētītās īpašības. Kā arī analizēts iegūto rezultātu mijiedarbība ar koka paneli. Noslēdzošajā daļā
tiek sniegti secinājumi, par darba sākumā uzstādīto mērķi. No iegūtajiem rezultātiem
visoptimālākais sastāvs priekš paneļa aizpildījuma ir kaņepju spaļiem ar magnija oksīdu, kurš
aizņem 44,4% no kopējās masas, nodrošinot pietiekamu spiedes pretestību un mazu relatīvo
rukumu. |