| Abstract |
Maģistra darba tēma ir “Nebanku kreditēšanas ietekme uz Baltijas finanšu sektoru”. Maģistra darba autors ir Kaspars Tensbergs, darba vadītājs ir Mg. oec Kaspars Plotka. Maģistra darba apjoms ir 101 lappuses, ietver ievadu, 4 nodaļas, 34 attēlus, 25 tabulas, un 3 formulas, secinājumus un priekšlikumus, izmantotās literatūras un avotu sarakstu, kas sastāv no 73 avotiem. Maģistra darbam ir 2 pielikumi. Maģistra darbs ir izstrādāts latviešu valodā Rīgā 2017.gadā.
Realizējot lielu daļu vajadzību, mūsdienās nepieciešami finansiālie resursi. Pieņemot lēmumus, katrai mājsaimniecībai jārēķinās ar savām iespējām. Mājsaimniecības ir vienmēr izjutušas finanšu līdzekļu trūkumu, lai pilnvērtīgi eksistētu, kas finanšu sektorā rada jaunus kreditēšanas veidus. Kreditēšana ir svarīgs komponents Baltijas finanšu tirgū un tās eksistences nosacījums ir kvalitatīvs finanšu pakalpojums, kas rada finanšu tirgos jaunus instrumentus, gan tirgus dalībniekus, tiesiskus regulējumus, gan jaunus saistību veidus.
Maģistra darba mērķis: balstoties uz teorētisko aspektu izpēti un analīzi sniegt vērtējumu par nebanku kreditēšanas sektora ietekmi uz ekonomiku Baltijas valstu teritorijā, izstrādāt metodiku, kas sniegs priekštatu gan ārējam gan iekšējam klientam par saistību riskiem un maksājumu kavējumiem. Tiek izstrādāta maksājumu kavējumu kvalitātes sistēma komersantam SIA “IPF Digital Latvia”, kuru pielietojot, tiek identificēta problemātika, atvieglota un uzlabota kavējumu apstrāde un sasniegti augstāki finanšu rezultāti.
Pirmajā nodaļā tika analizēta kredītu vēsture, finanšu sektori, kreditēšana, nebanku kredīta organizācijas un saistību ietekme uz mājsaimniecību dažādu autoru darbos, otrajā nodaļā sniegti maģistra izstrādes gaitā veiktie pētījumi par finanšu sektora saistībām Baltijas reģiona pētījuma rezultāts. Trešajā nodaļā tiek izskatīti finanšu un nefinanšu riski, nebanku kreditēšanas iekšējais un ārējais klients. Ceturtajā nodaļā tiek izskatīta tēma par nebanku kreditēšanas iekšējo un ārējo klientu, sadarbība ar ārējo un iekšējo klientu, par profesionālām iemaņām, pārrunām ar klientiem un ārējā klienta analīze.
Maģistra darba uzdevumi ir:
- noskaidrot finanšu instrumentu skaidrojumu dažādu autoru skatījumā;
- izanalizēt nebanku kreditēšanas ietekmi uz Baltijas valstu finanšu sektoru;
- veikt saistību ietekmes izpēti uz mājsaimniecībām Baltijas reģionā;
- noteikt risku ietekmi uz nebanku kreditēšanas sektoru;
- izstrādāt maksājumu kavējumu izvērtēšanas metodiku.
Maģistra darba teorētisko bāzi veido dažādu valstu autoru darbi: publikācijas, pētījumi un atzinumi tādās teorijas prakses jomās kā: ekonomika, finanšu vadība, risku vadība, tiesisko procesu pārvaldība u.c.
Praktiskie rezultāti: maģistra darba izstrādes gaitā veikto teorētiski metodisko pētījumu rezultātā ir izstrādāta praktiska metodika, kas ļāva novērtēt saistību riskus.
Pētījuma ierobežojumi: pētījums tika veikts reāli pastāvošā finanšu vidē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, izvērtējot mājsaimniecības un to dalībnieku kā tiešo klientu. Ierobežoti laika periodā un ierobežoti no trešajām pusēm. Tehnisku iemeslu dēļ anketēšana tika veikta tikai Latvijas teritorijā. Pētījumā tika izmantota apkopoto dokumentu un publikāciju analīze.
Atslēgas vārdi: kredīts, kreditēšana, banka, parādi, saistības, nebanku kredīta organizācijas, velstu kredītreitingi, finanšu riski, nefinanšu riski |
| Keywords |
kredīts, kreditēšana, banka, parādi, saistības, nebanku kredīta organizācijas, valstu kredītreitingi, finanšu riski, nefinanšu riski, nebanku kreditēšanas sektors (NKS) |
