Abstract |
Bakalaura darbu “Pašvaldību energoplānošanas attīstības tendenču izpēte” izstrādāja Antra Vietniece. Šī darba mērķis bija izstrādāt metodiku energoplānošanas alternatīvu salīdzināšanai, izmantojot dažādus sociālekonomiskos indikatorus. Lai sasniegtu mērķi, bija jāizpēta, kādus energoplānošanas indikatorus izmanto citās valstīs. Ņemot vērā šo informāciju, izstrādāt metodiku, ietverot sociālekonomiskos rādītājus, kas palīdzētu Latvijas pašvaldībām noteikt centralizētās siltumapgādes potenciālu. Pēdējais uzdevums bija pārbaudīt sagatavoto metodiku uz kādas no Latvijas pašvaldībām.
Bakalaura darbs sākas ar ievadu, kurā ir pastāstīts par tēmas aktualitāti, tiek definēts mērķis un uzdevumi, kas ir jāsasniedz. Diplomdarba pirmajā nodaļā var uzzināt par centralizētās siltumapgādes attīstību. Otrā, trešā un ceturtā nodaļa iepazīstina ar Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas enerģētikas politiku un to, kā tiek organizēta siltumapgāde šajās valstīs. Šo nodaļu apakšnodaļās tika pētīti Skandināvijas pašvaldību enerģētikas plāni, kuros tika meklēti energoplānošanas indikatori. Piektajā nodaļā tiek pastāstīts par Latvijas siltumapgādi un tiesību aktiem, kas to ietekmē. Sestajā nodaļā ir aprakstīts U. Sarmas un G. Bažbauera pētījums par siltumenerģijas tarifa etalona izveidošanu. Septītajā nodaļā var uzzināt, kādu metodoloģiju ir izveidojis Eiropas Komisijas Apvienoto pētījumu centrs, lai organizētu siltumapgādi. Bakalaura darba pētījuma daļas 8. nodaļā autore izveidoja metodiku ar sociālekonomiskajiem indikatoriem, kas palīdzētu Latvijas pašvaldībām izvērtēt šī brīža siltumapgādes situāciju un nākotnē paredzētos projektus. Šī nodaļa ietver četras apakšnodaļas. Pirmajā no tām ir minēti parametri, kas jāņem vērā, izvēloties energoresursu, otrajā - rādītāji, kas jāizpēta, plānojot siltumtrases renovāciju, trešajā – indikatori, kas nepieciešami apkures katla piemērotības noteikšanai, un ceturtajā – indikatori, kas palīdz izanalizēt, vai ir nepieciešama centralizētās siltumtrases paplašināšana vai izveidošana. 9. nodaļā ir raksturots pētāmais objekts – Vecumnieku pašvaldības siltumapgāde. 10. nodaļā autore analizēja pētāmo objektu, balstoties uz sagatavoto metodiku.
Pētījumā iegūtie rezultāti ļāva secināt, ka šobrīd Vecumnieku pašvaldībā nav izdevīgi paplašināt esošās vai izveidot jaunas centralizētās siltumapgādes sistēmas, bet vajadzētu renovēt siltumtrasi Nr.2. Municipalitātē uzstādītie apkures katli ir apmierinošā stāvoklī, tomēr nākotnē vajadzētu plānot pāriet uz ceturtās paaudzes siltumapgādi, izmantojot tādus atjaunojamās enerģijas avotus, kā saules vai ģeotermālā enerģija. |