| Abstract |
Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem, kopējā PVN plaisa 26 ES dalībvalstīs 2013.gadā ir 167 miljardi EUR, kaut arī Latvijā šī plaisa ir tikai 721,00 miljoni EUR, tomēr Latvija ierindojas 6.vietā starp ES dalībvalstīm. Latvijā PVN plaisas koeficents ir 30%, kaut arī citām ES dalībvalstīm šī neiekasētā summa, ir daudz lielāka.
Analizējot ES dalībvalstu pieredzi PVN plaisas, aprēķināšanā var secināt, ka nav kopīgas metodes, kā aprēķināt PVN plaisu, jo katra valsts pati izlemj vai tā aprēķinās ar vienu vai ar divām metodēm un tad salīdzinās iegūtos rezultātus.
Latvijā PVN plaisu aprēķina VID, izmantojot metodi no “Augšas uz apakšu”, šīs metodes galvenā priekšrocība, ka tā ir mazāk laikietilpīga un prasa mazākus finanšu un cilvēkresursus, bet trūkums, ka tā neizskaidro plaisas saturu, jo reti sniedz detalizētu informāciju par darbībām, kas to izraisa.
Salīdzinot Latvijas aprēķināšanas metodoloģiju ar pārējām Baltijas valstīm var secināt, ka Latvija ir vienīga no valstīm, kura izmanto tikai vienu metodi, uzskatu, ka Igaunijā PVN plaisas aprēķināšana ir daudz efektīvāka, jo tiek izmantotas abas metodes un to iegūtie rezultāti tiek attiecināti gan uz nodokļu administrācijas darba kvalitātes novērtēšanu, gan vērsta uz sabiedrības uzmanības pievēršanu, cik daudz līdzekļu tiek neiekasēti, pārsvarā dēļ PVN izkrāpšanas iespējām, no kā var secināt, ka ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, lai nepieļautu negodprātīgo nodokļu maksātāju grupējumu turpmāko pastāvēšanu un naudas līdzekļu izkrāpšanu no valsts budžeta.
Ņemot vērā to, ka krāpšanas parādības PVN jomā bieži vien ir starptautiskā līmenī, tad rezultātus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķi katra dalībvalsts, jo tās nespēj individuāli cīnīties pret krāpšanas shēmām, kuras saistītas ar jaunām tirdzniecības formām un kurās vienlaikus ir iesaistītas vairākas valstis, tā kā ES spēj nodrošināt ātrāku un attiecīgi arī efektīvāku reakciju uz šīm parādībām, iepriekš minēto var labāk sasniegt, izmantojot ES dalībvalstu nodokļu informācijas apmaiņas sistēmas, lai novērstu turpmāku PVN plaisas palielināšanos un veicinātu tās samazināšanos.
Eiropas Komisijas ir pieņēmusi „PVN izkrāpšanas apkarošanas plānu”, kurā ir sniegtas rekomendācijas visām ES dalībvalstīm, ko nepieciešams darīt, lai samazinātu PVN plaisu. Kā arī jaunas pārrobežas tirdzniecības sistēma, kuru ieviesīs pakāpeniski. Galvenais jaunās pārrobežas tirdzniecības sistēmas izmaiņas būs, ka PVN nodokli iekasēs darījumos starp ES dalībvalstīm. Pēc EK aprēķiniem jaunā sistēma samazinās PVN plaisu par ~80%.
PVN krāpniecisko shēmu rezultātā veidojas nelegāli iegūti naudas līdzekļi, kurus nepieciešams legalizēt, lai sākumposmā nepieļautu un noteiktu nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus, kā vienu no kontroles veidiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk FKTK) Latvijā ir noteikusi normatīvos noteikumus Nr. 234 Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm. |
