| Abstract |
Bakalaura darba tēma ir “Muitas kinoloģijas dienesta attīstība un izaicinājumi”.
Muitas kinoloģijas dienests, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes struktūrvienība, realizē muitas mērķus, veicot personu, bagāžas, telpu, transportlīdzekļu fizisko kontroli, izmantojot darba suņus. Pateicoties kinologu četrkājainajiem kolēģiem, muitas kontroles procesā ir iespējams identificēt tādus svarīgus faktus, ko cilvēka maņas savu fizioloģisko ierobežojumu dēļ nespēj identificēt.
2004. gadā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, tika mainīta savienības valstu robežu būtība, proti, robežas tiek atvērtas brīvai preču kustībai pa visu savienības teritoriju, arī muitas kontrolpunkti te tiek slēgti. Savukārt, Latvijas robeža ar trešajām valstīm kļuva par Eiropas Savienības ārējo robežu, kas nozīmē, ka nepieciešams nodrošināt papildu drošības pasākumus un pastiprinātu kontroli tieši šeit.
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt muitas kinoloģijas dienesta darbu un ikdienu, kā arī atklāt, ko vēl ir nepieciešams pilnveidot, noskaidrot, kādi uzlabojumi ir nepieciešami, kā arī izstrādāt darbības uzlabošanas scenāriju.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai tiek noteikti sekojoši uzdevumi:
1. iepazīties ar teoriju par muitas kinoloģijas dienestu, tā attīstību no pirmsākumiem līdz šodienai, apskatīt tiesisko regulējumu un sadarbību gan Latvijas, gan Eiropas Savienības līmenī;
2. izpētīt kinologa un darba suņa ikdienas sadarbību, darba dienas ritmu, sadzīves organizatoriskos jautājumus;
3. identificēt šī brīža nepilnības kinoloģijas nodaļas attīstībai;
4. piedāvāt plānu muitas kinoloģijas dienesta darba suņu apmācību centra izveidei;
5. izdarīt secinājumus par apmācību centra nozīmi dienesta attīstībā, kā arī iespējamajiem nākamajiem soļiem ceļā uz attīstību.
Darba pirmā nodaļa iepazīstina ar kinoloģijas dienestu VID kopējā struktūrā, tā izveidošanās nepieciešamību, rašanās iemesliem, vēsturisko attīstību līdz šodienai. Minēti arī galvenie statistiskie rādītāji, kas parāda nodaļas attīstību. Šajā nodaļā arī uzskaitīti un skaidroti tiesību akti, kas jomu regulē Eiropas Savienības līmenī, Latvijas līmenī, kā arī VID iekšējie noteikumi, kas attiecināmi uz šo struktūrvienību. Tāpat ir pētīta sadarbība ar citu valstu
kinoloģijas dienestiem. Otrā darba nodaļa iepazīstina ar dienesta funkciju un nepieciešamības vērtējumu, kā arī iepazīstina ar kinologa un darba suņa ikdienas gaitām – precizētas procedūras, kas jāveic gan darba laikā, gan ārpus darba. Lai varētu runāt par nodaļas attīstību, nepieciešams saprast, kādi ir līdzšinējie darba rezultāti un sasniegumi. Arī tie ir iekļauti šajā nodaļā. Trešajā nodaļā tiek aplūkots situācijas raksturojums, lai būtu iespējams saprast, kuras lietas ir jāuzlabo, kā arī piedāvāts, autoresprāt, atbilstošs risinājums.
Bakalaura darbs sastāv no 56 lappusēm, tajā ir 10 attēli un 2 tabulas. Izmantotās literatūras un avotu sarakstā ir 44 vienības. |
