| Abstract |
Eiropas Savienības valstu vidū Latvija ir otra enerģētiski ievainojamākā valsts aiz Bulgārijas. Ap 70% energoresursu tiek importēti, turklāt bīstami liela proporcija to vidū ir siltuma un elektrības ražošanā izmantotajai gāzei, kuras vienīgais piegādātājs ir Krievijas. Šis fakts Latviju padara ne tikai politiski ietekmējamu, bet pakļauj arī monopola cenu diktātam - ne velti dabasgāzes cenas Latvijā ir par 30% augstākas nekā Vācijā.
Pašreiz ir jau zināms, ka 56% Latvijas teritorijas klāj meži. Latvijas Biomasas asociācijas dati liecina, ka Latvijā koksnes pietiek 30 TWh (teravatstundas) enerģijas saražošanai gadā (Latvijas gada patēriņš ir ap 15 TWh), taču tā vietā, lai to izmantotu, mēs ik gadu aptuveni 600 tūkstošus tonnu koksnes granulu eksportējam. Skandināvija un Lielbritānija tās izmanto apkurei un elektrībai. Tādā veidā pārdodot to, kas pašiem pietiek, izmantojot paši dārgāku risinājumu. Šķeldas cenas īpatsvars enerģijas pašizmaksā (50%) ir mazāks nekā gāzei (80%), tas nozīmē, ka šķeldas izejvielu cenu svārstības mazāk ietekmētu elektroenerģijas cenas, tomēr tieši gāze 2008. gadā veidoja 28.5% no Latvijas energopatēriņa.
Maģistra darbā tiek apskatīta pašreizējā Latvijas alternatīvās enerģijas izmantošanas bilance. No teorētiskā viedokļa rasti risinājumi bilances uzlabošanai, un apskatītas visas iespējas zaļās enerģijas ražošanai. Sīkāk tiek apskatīta kokskaidu granulu ražošana kā viens no biomasa veidiem, kas Latvijai ir visizdevīgākais, pieejamākais un lētākais enerģijas ražošanas veids, kā arī šī izvēle tiek pamatota ar reāliem piemēriem no Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem.
Darbā tiek secināts, ka alternatīvās enerģijas resursu izmantošana spētu nodrošināt Latvijas energopatēriņu, aizvietojot fosilā kurināmā izmantošanu. Tas veicinātu ne tikai enerģētisko faktoru, bet arī energoapgādes drošību un neatkarību.
Pētījuma objekts: Alternatīvās enerģijas situācija Latvijā.
Pētījuma priekšmets: Biomasas izmantošana importētās enerģijas atkarības mazināšanai.
Maģistra darba autors darba veikšanā izmantoja informācijas vākšanas un sistematizācijas metodi un datu analīzes metode.
Maģistra darba mērķis izpētīt patreizējo situāciju un nākotnes vīzijas Latvijas Republikas enerģētikā, kā arī apskatīt atjaunojamās enerģijas iespējas dabas gāzes, naftas produktu, ogļu un elektroenerģijas importa mazināšanai, izvērtēt biomasas pielietošanu kā vispiemērotāko enerģijas ražošanas risinājumu.
Lai sasniegtu uzstādīto mērķi, autors ir izvirzījis darba uzdevumus:
1. Analizēt literatūras, publikāciju un informācijas avotus par enerģijas nozari Latvijā un ES;
2. Izpētīt un iepazīties ar ES enerģētikas politiku un enerģētikas vīziju;
3. Analizēt atjaunojamā enerģijas resursu izmantošanu Latvijā;
4. Apkopot Latvijas alternatīvās enerģijas ražošanas risinājumus;
5. Izpētīt biomasu kā enerģijas ražošanas resursu veidu.
Darbā ir izmantota teorētiskā pētījuma metode literatūras un nozares ekspertu viedokļu analīze, kā arī datu apstrādes metode tabulas, attēli.
Maģistra darba novitāte. Uzskatāma pārskata izveide, kurā atspoguļotas atjaunojamās enerģijas jomas un pašreizējais pielietojums, kā arī tiek ieteikts risinājums importētās enerģijas atkarības mazināšanai. Maģistra darba gaitā, ņemot vērā pašreizējo enerģijas situāciju, tiek piedāvāts atjaunojamās enerģijas risinājums, ar kura palīdzību ir iespējams mazināt enerģijas importa atkarību, un ražot enerģiju izmantojot mežu un lauku resursus. Galvenie rezultāti tiek balstīti uz darba autora pētījuma laikā iegūtajiem publiskajiem materiāliem, citu autoru veiktajiem pētījumiem, Eiropas Savienības un Latvijas Republikas publicētajām direktīvām un statistikas datiem, preses pētījumiem un iegūtajiem ekspertu viedokļiem. Pamatojoties uz pētījuma laikā iegūtajiem rezultātiem, veidoti secinājumi turpmākā alternatīvās enerģijas izmantošanā.
The thesis contains 25 images and 15 tables. Working volume 88 pages. |
