| Abstract |
Viens no svarīgiem iemesliem brīvo ekonomisko zonu izveidošanai, ir tas, ka bieži valsts nevēlas pilnībā atvērt savu ekonomiku uz ārvalstu kapitāla ieplūdi, un tāpēc izmanto daļēju vietējo atklātību, kā speciālās zonas.
Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs, pie kurām attiecās arī Latvija, brīvās zonas darbojas, reģionālas attīstības veikšanai, piesaistot vietējās un ārvalstu investīcijas, radītu jaunas darba vietas. Pašlaik situācija valstī ir tāda, ka valdības galvenais mērķis ir iegūt investīcijas neko citu. Tas attiecās arī uz brīvzonu attīstības tendencēm. To varētu saprast kā īstermiņa mērķi un piekrist tam, taču tādas salīdzinoši nelielas valsts kā Latvja, varētu izmantot četru jau esošo brīvzonu ilgtermiņa attīstības plānu ka instrumentu visas valsts ekonomikas izaugsmei. Latvijas BEZ pie valsts pienācīgā atbalsta ir potenciāli ļoti perspektīvas, ko piemēram pierāda fDi Magazine globālais pasaules brīvzonu pētījums, pēc kura rezultātiem sadaļā Top 25 nākotnes brīvzonas 5. vietu ieņem Ventspils brīvosta.
Latvijas brīvzonu attīstībai no valsts nepieciešams atbalsts attiecībās ar mūsu austrumu kaimiņiem, t.i. Krieviju un Baltkrieviju, jo tām ir neierobežots mūsu mērogā tirgus. Pašreizējās globālās ekonomikas situācijā nevar sadalīt potenciālas investīcijas brīvzonās labajās un sliktajās tā kā naudas līdzekļiem nav pilsonības un tas var novest tikai pie tādas situācijas kā piemēram Nacionālā Konteineru Terminālā Rīgas brīvostā ļoti lēna attīstība, ko traucē zināmie spēki Rīgas brīvostas pārvaldē. Valsts nevar atļauties domāt par kādu noteiktu cilvēku kompānijas interešu aizstāvēšanas, bet tikai un vienīgi par ilgtermiņa attīstību. Investīciju piesaistei svarīga ir stabila un prognozējama uzņēmējdarbības juridiskā un ekonomiskā vide, ko nodrošina arī skaidra, noteikta un visiem potenciālajiem investoriem vienāda nodokļu atvieglojumu politika, kas ir galvenais instruments politiķu rokās.
Lai realizētu veiksmīgu BEZ izveidošanu un darbību, jāveic politiski un ekonomiski pasākumi:
zonas institucionālās struktūras optimizēšana;
administratīvo procedūru vienkāršošana;
fiskālo stimulu realizācija;
speciāli izveidota infrastruktūra.
Brīvo ekonomisko zonu un ar tām saistīto problēmu aktualitāti nosaka:
- vajadzība efektīvi izmantot brīvās ekonomiskās zonas kā investīciju piesaistes mehānismus;
- iespēja un nepieciešamība izmantojot brīvās ekonomiskās zonas panākt valsts reģionu strauju attīstību;
Konkurence starp brīvostām un ražotņu piesaistīšanā pasaulē ir ļoti nopietna. Un, ja valstij nebūs nekā īpaša, ar ko uzņēmējus piesaistīt, tie izvēlēsies sev labvēlīgākus apstākļus citā valstī.
Šī maģistra darba objekts ir Latvijas brīvās ekonomiskās zonas. Darba hipotēze Latvijas BEZ pie pienācīgā valsts atbalsta var ieņemt līderpozīcijas reģionā.
Darba mērķis ir brīvo ekonomisko zonu darbības izpēte Latvijā, Eiropas Savienībā, tās ietekmes izvērtēšana un iespējamo nepieciešamo mēru noteikšana, ko var īstenot ar valsts fiskālās politikas pasākumiem un kādas varētu būt attīstības tendences nākotnē.
Pirmajā darba daļā apskatīta un analizēta Latvijas BEZ izveides būtība un izvērtēti iespējamie varianti to orientācijas pielāgošanai mūsdienu ekonomiskiem apstākļiem.
Otrajā šī darba daļā uz pārējo valsts brīvo zonu piemēra rādīti un piedāvāti veiksmīgākie risinājumi, ko var pieņemt arī vietējo BEZ straujai izaugsmei.
Trešajā daļā uz strukturētā veidā atspoguļotiem datiem par Latvijas BEZ darbību analizētas to attīstības iespējas.
Ceturtajā daļā veikta Latvijas BEZ iespēju analīze.
Darba izstrādē lietotas katram pētījumu uzdevumam piemērotākās ekonomikas zinātnes pētījumu kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes.
Zinātnieku iepriekš veikto pētījumu rezultātu apkopošanai un pasaules prakses analīzei izmantotas monogrāfiski aprakstošā, loģiski konstruktīvā, kā arī analīzes un sintēzes metode, lai izpētītu problēmu elementus vai procesu sastāvdaļas un no tiem sintezētu kopsakarības. |
