| Abstract |
Mūsdienu urbānā kultūra pazīst ne tikai tradicionalās, bet arī neformālās plānošanas metodes, tomēr pagaidu lietošana kā neformāls pilsētplānošanas instruments Rīgā vēl joprojām tiek tikai iepazīts, lai to varētu izmantot lielā skaita tukšo ēku revitalizācijā. Darbā tiek pētīta pagaidu lietošanas kā urbānās revitalizācijas fenomena attīstība un izmantošana Rīgā, analizējot pagaidu lietošanas tipoloģisko modeļu praktisko izpausmi piemēros gan Rīgā, gan Berlīnē, kur īslaicīga rakstura norises ir neatņemama pilsētvides un gudras urbānās kultūras komponente.
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 4. kursa studentes Kristas Kušķes bakalaura darba mērķis ir noteikt pagaidu lietošanas modeļu izmantošanu Rīgā. Mērķa sasniegšanai tika apkopota un analizēta profesionālā literatūra par pagaidu izmantošanas modeļu tipoloģiju un to izpausmes veidiem, kā arī noteikti iemesli tukšo ēku problemātikai gan Berlīnē, gan Rīgā. Pētījumā izmantotās metodes - analītiskā un salīdzinošā analīze,grafiskā analīze, kā arī ekspertu intervijas.
Bakalaura darbs sastāv no trīs nodaļām, kurās pētīta pagaidu lietošana kā pilsētvides revitalizācijas instruments, tukšās ēkas kā degradētas teritorijas daļa, kā arī pagaidu lietošanas modeļu praktisko piemēru izmantošana realitātē. Pirmajā nodaļā tiek analizēta pagaidu lietošanas koncepcijas vēsturiskā attīstība, kā arī pagaidu lietošanas modeļu tipoloģiskā daudzveidība. Otrajā nodaļā tiek apzināti iemesli neizmantotajiem īpašumiem pilsētas telpā, veidi, ar kādiem tēma tiek aktualizēta sabiedrībā, un apskatīti veidi, kā notiek tukšo un degradēto ēku un teritoriju monitorings Rīgā un Berlīnē. Trešajā nodaļā tiek analizēti pagaidu lietošanas tipoloģisko modeļu praktiskā izpausme Rīgas pilsētvides piemēros, kā arī salīdzināta modeļu daudzveidība Rīgā un Berlīnē.
Darba rezultātā tiek secināts, ka pagaidu lietošanas priekšrocība, kā neformālas plānošanas metodei pilsētplānošanas kontekstā, ir spēja pielāgoties konkrētajai telpai un laikam. Tā spēj adaptēties līdz ar izmaiņām pilsētā, jo pagaidu lietošanas funkcija modificējas atbilstoši vides kontekstam. Analizējot piemērus Rīgā, tiek secinats, ka Rīgā pārsvarā tiek izmantoti tikai četri no deviņiem pagaidu lietošanas tipoloģiskajiem modeļiem, atšķirībā no Berlīnes, kur ir atrodami visi modeļu praktiskie piemēri.
Bakalaura darbs sastāv no 49 lappusēm, ieskaitot 40 attēlus, 17 tabulas un 4 pielikumus. Bakalaura darbam izmantoti 73 informācijas avoti. Darba atslēgas vārdi: pagaidu lietošana, degradēta teritorija, tukša ēka. |
