| Abstract |
Kopš 20.gs. publiskās ārtelpas loma, izpratne un nozīme ir ievērojami augusi, izpaužoties kultūras daudzveidībā, kvalitātē un funkcijā. Pilsētas telpas konstrukcija var tikt uzskatīta par civilizācijas „virsotni”, kur urbānā scenogrāfija ir lietderīga pieeja pilsētas telpas „rakstura” analīzē un praktizēšanā.
Lauras Miezītes bakalaura darbā „Urbānā scenogrāfija” tiek aplūkota urbānā scenogrāfija kā pilsētvides telpai piemītošs īpašību un īpatnību kopums, kas pauž tās māksliniecisko ideju.
Bakalaura darbs sastāv no 3 nodaļām, tajā pētīta urbānās scenogrāfijas teorija un prakse pasaules un Latvijas kontekstā. Urbānā scenogrāfija pētīta arī kā radošs process, kā māksliniecisks īpašību un īpatnību kopums, kas veicina fizisku un emocionālu pieredzi pilsētvidē. Darba mērķis ir raksturot urbānās scenogrāfijas vietu vides mākslā un kvalitatīvas pilsētvides veidošanā.
Mērķa sasniegšanai tika izpētīta un apkopota ar urbānās scenogrāfijas jēdzienu saistītā teorija, kā arī analizēta publiskā ārtelpa un veiktas vides veidošanā iesaistītu ekspertu intervijas. Pamatojoties uz visu darbā iekļauto informāciju par urbāno scenogrāfiju var uzskatīt, ka urbānā scenogrāfija atklāj kopsakarības starp publisko ārtelpu un tajā esošo personu, piedāvājot perspektīvu, kas fiziski un emocionāli sasaista ar apkārtējo vidi, iedzīvotājiem un iztēli.
Bakalaura darbs sastāv no 55 lapaspusēm, 41 attēla, 6 pielikumiem un 57 izmantotajiem informācijas avotiem.
Atslēgas vārdi – urbānā scenogrāfija, publiskā ārtelpa, vides māksla. |
