| Abstract |
Publiskās ārtelpas tēma šobrīd ir kļuvusi ļoti aktuāla, tāpēc šajā darbā tiek skatīta tās izpausme Rīgas kontekstā. Publiskā ārtelpa galvenokārt tiek veidota cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanai un tai vajadzētu atbilst katras konkrētās vietas iedzīvotāju vajadzībām. Tieši tāpēc svarīga ir sabiedrības iesaistīšana publiskās ārtelpas veidošanā, jo tā iespējams pilnīgāk izprast aktuālo situāciju konkrētajā apkaimē un projekta izstrādes gaitā ietvert elementus, kas svarīgi tieši cilvēkiem, kas šo publisko ārtelpu nākotnē izmantos. Ir nozīmīgi meklēt tieši tādus sabiedrības iesaistes veidus, kas nodrošinātu lielākas sabiedrības daļas iesaisti publiskās ārtelpas plānošanas procesos.
Darba mērķis ir apzināt, kā sabiedrība var iesaistīties publiskās ārtelpas veidošanā un izpētīt, cik efektīvi tas šobrīd jau notiek gan ārvalstīs, gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās caur konkrētiem piemēriem un sniegt priekšlikumus vēl efektīvākai sabiedrības iesaistes organizēšanai Rīgā.
1. nodaļā tiek apskatīts, kas ir publiskā ārtelpa un kāda ir tās nozīme pilsētvidē, kā arī apkopoti Rīgas situācijai adaptēti kvalitatīvas publiskās ārtelpas plānošanas principi.
2. nodaļā tiek apskatīts, kas ir sabiedrība un sabiedrības iesaiste, kāda ir tās nozīme pilsētplānošanas procesos, tiek sistematizēti sabiedrības iesaistes veidi.
3. nodaļā tiek pētīti publiskās ārtelpas vides veidošanas principi, analizējot konkrētus piemērus gan ārvalstīs, gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.
Darba rezultātā tiek secināts, ka sabiedrības iesaiste ir ļoti svarīgs publiskās ārtelpas vides veidošanas princips, bet jāizvēlas katrai situācijai atbilstošākais sabiedrības iesaistes veids, kā arī jāpievērš uzmanība informācijas izvietošanai un tās pasniegšanas veidam. Tiek secināts arī tas, ka jāpievērš uzmanība tam, kā sabiedrība tiek motivēta iesaistīties publiskās ārtelpas veidošanas procesos un ka visiem speciālistiem, kas iesaistās vides plānošanā būtu jācenšas pēc iespējas biežāk pašiem organizēt sabiedrības iesaisti jau projektu sākuma stadijā.
Bakalaura darbs rakstīts latviešu valodā, tā apjoms ir 73 lappuses, ieskaitot 44 attēlus. Darbam ir 1 pielikums un 106 informācijas avoti. |
