| Abstract |
Jau no cilvēces rašanās laikiem cilvēki ir apzinājušies ūdens un tā tuvuma nozīmi. Tie vēlas teritorijas izmantot pēc iespējas efektīvāk, tāpēc plānotāju un attīstītāju uzdevums ir padarīt šīs zonas pieejamas un izmantojamas visiem – izveidot ceļus un savienojumus, apvienot dažādās funkcijas un uzturēt vidi dzīvu. Ūdensmalas var kalpot ne tikai rekreācijas, tūrisma un izklaides funkcijām, bet arī būt pilsētas ekonomikas stūrakmens.
Liela daļa Latvijas pilsētas atrodas dažādu ūdenstilpņu tuvumā – upju, ezeru, jūras utt. Viena no šādām pilsētām ir Ventspils, kas sava veiksmīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ – pie Ventas upes ietekas Baltijas jūrā – ir kļuvusi par vienu no Latvijas attīstītākajām ostas pilsētām. Izmantojot ūdensmalas efektīvi, pilsēta var panākt iedzīvotāju labklājību, ekonomisko izaugsmi un piesaistīt pilsētai tūristus un jaunus iedzīvotājus. Tāpēc ir svarīgi izmantot visu ūdensmalu sniegto potenciālu, apzināt problemātiskās zonas un veidot sistemātisku attīstības plānu.
Darba pirmajā nodaļā tiek apskatīts, kas ir ūdensmalas, ūdensmalu attīstība un plānošanas principi, izmantošana un evolūcija. Pētīta ūdensmalu nozīme pilsētvidē, tās attīstības koncepts un ilgtspējīgas ūdensmalas attīstības principi. Kā arī detalizētāk apskatītas upes un jūras piekrastes. Otrajā daļā apskatīta pasaules pieredze ūdensmalu attīstībā un plānošanā – Hamburga, Mičigana, Ķelne, Malme. Trešajā daļā apskatīta Ventspils vēsturiskā veidošanās un analizēta Ventspils ūdensmalu kvalitāte un attīstības līmenis tūrisma un rekreācijas, vides un ekosistēmas, kultūras relikviju un vēsturiskā mantojuma, publiskās un vides pieejamības kontekstā. Darba rezultātā veikti secinājumi par ūdensmalu ietekmi uz pilsētas attīstību, kā arī par Ventspils esošo situāciju un problemātiskajām vietām.
Bakalaura darbs sastāv no ievada, trīs analītiskajām daļām un secinājumiem. Darba pielikumā ir pievienoti aptaujas rezultāti un pētījumā izmantotās kartes. Bakalaura darbs sastāv no 54 lpp., 38 attēliem, 5 tabulām un 4 pielikumiem. Darba veidošanas procesā tika izmantoti 45 informācijas avoti. |
