| Abstract |
Energoapgādes drošība un globālās klimata pārmaiņas ir divi no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaramies šajā gadsimtā, un tā būs arī turpmāk. Gandrīz viss, sākot no tirdzniecības un ražošanas balstās uz bagātīgu un lētu enerģiju. Attiecībā uz pēdējiem 150 gadiem , šo enerģiju iegūstam sadedzinot fosilo kurināmo. Sadedzinot kurināmo, lai ražotu siltumu un elektroenerģiju, atmosfērā tiek emitētas dažādas kaitīgas gāzes, kas var novest pie "skābā lietus", smoga, noārda ozona slāni. Biomasas gazifikācija ir viens no iespējamiem risinājumiem. NOx emisiju regulē valdība, un potenciāli varētu būt ierobežojošs faktors biomasas gazifikācijai. Šis darbs ir analizē un izstrādā līdzekļus, kas vajadzīgi, lai izprastu biomasas gazifikāciju, kā arī raksturot NOx emisijas, kas rodas, sadedzinot no biomasas iegūtu gāzi.
Pašreizējā darbā izmantotas divas pieejas, lai risinātu šo jautājumu. Pirmkārt, procesu modelis tiek veidots, izmantojot programmatūru Aspen Plus, lai modelētu, dati ņemti no izmēģinājuma mēroga gazifikācijas sistēmas ar kļavu un ozolu koksni kā izejvielu, un gaisu kā gazifikācijas vidi. Šis modelis izmanto masas bilances pieeju, lai modelētu gazifikācijas procesu.
Darba saturs 78 lappuses teksta, 31 attēli; 12 tabulas. Izmantoti 31 informācijas avoti. Darbs uzrakstīts angļu valodā. |
