| Abstract |
Mikrouzņēmuma nodoklis ir kļuvis par pamatu, lielam skaitam, jaunu uzņēmumu izveidošanai, kas ievērojami sekmē valsts tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņā.Mikrouzņēmuma nodokļu režīms Latvija eksistē jau 5 gadus, un šobrīd valdība apspriež jauninājumus šajā režīmā. Šie jauninājumi nopietni ietekmēs daudzus uzņēmējus, daudziem pat nāksies atteikties no šī nodokļa maksāšanas 2017. gadā.
Pētījuma mērķis irizpētīt mikrouzņēmuma nodokļa likumu, tā pielietojumu un sekas Latvijā.
Pētījuma uzdevumi:
• Iepazīties ar uzņēmējdarbības veidiem Latvijā;
• Iepazīstoties ar mikrouzņēmuma nodokļa likumdošanas normatīvo bāzi, uzskaites un finanšu uzskaites kārtību, noteikt mikrouzņēmuma nodokļa pozitīvās un negatīvās tendences;
• Iepazīties ar mikrouzņēmuma nodokļa režīmu ārvalstīs;
• Veikt nodokļu sloga izmaiņu aprēķinu mikrouzņēmumiem un SIA vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā;
• Veikt nodokļu plaisas starpības starp iemaksām no mikrouzņēmuma darbinieka un darbinieka vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā,aprēķinu.
• Izstrādāt un veikt aptauju, lai noskaidrotu respondentu (sabiedrības) viedokli par nodokļu sistēmas piemērošanu mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un gaidāmām izmaiņām, analizēt aptaujas rezultātus;
• Izstrādāt secinājumus un priekšlikumus, noteikt alternatīvas un attīstības iespējas mikrouzņēmumiem.
Pētījuma objekts: Mikrouzņēmuma nodokļa attīstība Latvijas nodokļu sistēmā.
Pētījuma priekšmets: Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji.
Pētījuma hipotēze: Mikrouzņēmuma nodoklim ir būtiska nozīme uzņēmējdarbības vides attīstībā Latvijā, veicinot mazo uzņēmējdarbību.
Pētījuma metodes: darba autors, veicot pētījumu, izmantos monogrāfisko metodi, statistisko metodi, analīzi, normatīvo tiesību aktu analīzi, sekundāro datu analīzi, kā arī loģiski konstruktīvo metodi.
Pētāmo datu periods 2010.–2015. gads.
Darbs sastāv no 4 daļām:
Pirmajā daļā tiek raksturotas uzņēmējdarbības formas, saimnieciskās darbības un komercdarbības veicēju apraksts.
Otrajā daļā tiek apskatīta mikrouzņēmumu loma Latvijā, to apjoms valsts budžetā, grāmatvedības prasības MUN maksātājiem, kā arī raksturoti paši MUN maksātāji.
Trešajā daļā aprakstītas mikro, mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas ārvalstīs.
Ceturtajā daļa tiek veikta analīze: Nodokļu sloga izmaiņas mikrouzņēmumie no 2017. gada 1. janvāra; nodokļu plaisas aprēķins starp iemaksātām no mikrouzņēmuma darbinieka un darbinieka vispārējā režīmā. Un aptaujas rezultātu analīze.
Lappušu skits: 74 lpp. Darbā ievietoto attēlu skaits: 16 gab., tabulu skaits: 20 gab., pielikumu skaits: 8. gab.
Galvenās atziņas:
• Mikrouzņēmuma nodoklis tiek maksāts no viena ceturkšņa ieņēmumiem, neņemot vērā izdevumu daļu, kas vairumā nav raksturīgs un ir atšķirīgs no nodokļu maksājumiem, kas tiek aprēķināti no peļņas (UIEN un IEIEN gadījumā), nosakot apliekamo ienākumu kā starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem.
• Izanalizējot mikrouzņēmuma nodokļa pozitīvās un negatīvās tendences, secināms, ka MUN šobrīd kalpo tikai kā izdevīgs nodokļu režīms pamatā tikai darba devējiem, jo ir vienkārša, ir MUN aprēķināšana, atskaites iesniegšana, ir izveidotas 4 bezmaksas grāmatvedības uzskaites programmas, uzņēmumiem ir iespēja maksāt mazāku nodokļa slogu un novirzīt kapitāla plūsmu uzņēmuma attīstībai. Pretēji darba ņēmējiem – darbiniekiem ir īstermiņa labums, jo ir darbs, var šobrīd saņemt daudz lielāku atalgojumu uz rokas, bet nākotnē tie zaudē sociālo aizsardzību, salīdzinot ar standarta nodokļu maksātājiem un viņi nākotnē var kļūt par slogu visiem nodokļu maksātājiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka mikrouzņēmuma atbalsta režīms ir tikai īslaicīgs pagaidu risinājums atbalstam, bet ne ilgtermiņā.
• Analizējot plānoto 2017. gada mikrouzņēmumam piemērojamo nodokļu izmaiņu ietekmi uz kopējo ekonomikas fonu, secināms, ka, pieaugot MUN nodokļu likmēm, iespējama „ēnu ekonomikas” attīstība, jo uzņēmēji, iespējams,sāks meklēt iespējas, kā izvairīties no nodokļu maksājumiem. |
