| Abstract |
Lauksaimniecības datu centrs ir viena no lauksaimniecības nozari pārstāvošām iestādēm, kuras darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt valstī vienotu informācijas datu bāzi par dzīvniekiem un lopkopības nozari.
Lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību visā valsts pārvaldē, tiek attīstīti e-pakalpojumi, kuri Latvijā tiek reglamentēti Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā.
Lauksaimniecības datu centrs sniedz savus pakalpojumus gan klātienē, gan elektroniski izmantojot iestādes izveidoto elektronisko ziņojumu ievades sistēmu, kura joprojām tiek attīstīta un uzlabota, lai klientam klātienes apmeklējumu aizstātu ar e-pakalpojumu.
Lauksaimniecības datu centra e-pakalpojuma virzīšana tirgū potenciāli lielākajai lietotāju grupai maģistra darbā apskatītajā periodā (pētījuma pamatam kalpo 2015.gads) ir bijusi lēna, t.i. iestādes e-pakalpojumu lietotāju skaits ir zems, tāpēc maģistra darba ietvaros darba autore mēģina apskatīt iespējamās izmantojamās mārketinga metodes, pakalpojumu virzīšanas aktivitātes, citu nozari pārstāvošo iestāžu ar kurām Lauksaimniecības datu centram ir sadarbība pieredzi un līdzvērtīgu pakalpojumu sniedzēju pieredzi Lietuvā un Igaunija: kā šajās valstīs attiecīgā iestāde virza savus pakalpojumus tirgū.
Maģistra darba pētījuma objekts ir valsts pārvaldes iestāde Lauksaimniecības datu centrs, kura pilda tai uzticētās funkcijas kopš 1997. gada.
Maģistra darba pētījuma priekšmets ir Lauksaimniecības datu centra elektronisko ziņojumu ievades sistēma.
Maģistra darba mērķis ir izstrādāt Lauksaimniecības datu centra e-pakalpojumu virzīšanas tirgū aktivitātes, prognozēt to sasniedzamo rezultātu un iespējamās izmaksas.
Maģistra darba autores izvirza hipotēzi: pielāgojot virzīšanas aktivitātes lietotāju vecumam, ir iespējams palielināt lietotāju skaitu.
Maģistra darbā apskatītas iespējas, kā izmantojot iestādes rīcībā esošos nefinanšu līdzekļus, veiksmīgo sadarbību ar citām iestādēm un to pieredzi pakalpojumu virzīšanā, izstrādāt aktivitātes ar kuru palīdzību palielināt Lauksaimniecības datu centra e-pakalpojuma lietotāju un ziņojumu skaitu, kā arī savu pakalpojumu popularizēšanai izmantot jau izveidoto vienoto valsts pārvaldes e-pakalpojumu zīmolu, reklāmas kampaņas un saukļus.
Darbs ir izstrādāts trijās daļās no kurām:
• Analītiskā daļā autore apskata valsts politiku e-pakalpojumu attīstībā, lauksaimniecības nozari pārstāvošo iestāžu sadarbību un Lauksaimniecības datu centru, tā e-pakalpojumu attīstību un veic pakalpojumu virzīšanas tirgū SVID analīzi.
• Lietišķā pētījumu daļā tiek apskatīts valsts e-pakalpojuma pielietojuma izvērtējums, iestādei iespējamās izmantojamās mārketinga metodes, pakalpojumu virzīšanas tirgū iespējas (apskatītas dažādu autoru piedāvātās aktivitātes), sadarbības iestāžu un kaimiņvalstu (Lietuvas un Igaunijas) pieredze pakalpojumu virzīšanā tirgū, izstrādāts Lauksaimniecības datu centra pakalpojumu virzīšanas tirgū mikss.
• Projekta daļā izstrādātas aktivitātes, aprēķinātās tiešās izmaksas, veikta sasniedzamā rezultāta prognozēšana e-vides lietotājiem un e-vides nelietotājiem, izveidots iestādes pakalpojumu virzīšanas miksa kopsavilkums pa klientu vecuma grupām.
Maģistra darbs sastāv no trīs daļām, to kopējais apjoms ir 88 lapas, tajā ir iekļauti 26 attēli un 13 tabulas.
Maģistra darba praktiskā vērtībā ir projektu daļā aprakstītās Lauksaimniecības datu centra pakalpojumu virzīšanas aktivitātes, kuras izmantojamas attiecīgajai klientu vecuma grupai. |
