| Abstract |
Nākamajās desmitgadēs dabasgāzei joprojām būs svarīga nozīme Eiropas Savienības energobilancē. Eiropas Savienības gāzes tirgus attīstības galvenais virziens ir pabeigt Eiropas Savienības vienotā iekšējā gāzes tirgus veidošanu, ar nosacījumu, ka ir garantēta gāzapgādes drošība. Arī Latvijas ekonomikai un enerģētikai dabasgāze ir nozīmīgs resurss, tādēļ dabasgāzes piegāde ir būtisks nacionālās drošības jautājums.
Darba mērķis ir novērtēt Latvijas pazemes dabasgāzes krātuves nozīmi Baltijas un Centrāleiropas dabasgāzes tirgus integrācijas kontekstā, sevišķu uzmanību pievēršot, infrastruktūras savienojumu nozīmei ar citu Eiropas Savienības valstu gāzapgādes sistēmām.
Darbā tiek analizētas Eiropas Savienības enerģētikas infrastruktūras politikas mērķis – vienotas gāzapgādes sistēmas izveide, lai neviena dalībvalsts nepaliktu izolēta no Eiropas gāzes tīkliem. Vērtētas problēmas un riski, kas varētu izraisītu Baltijas valstu energoapgādes traucējumus - krīzes situācijā. Lai novērtētu dabasgāzes patērētāju aizsargātības pakāpi konkrētajā teritorijā, tika izmantots N-1 kritērijs. Veicot aprēķinus, vienas lielākās gāzes infrastruktūras nedarbošanās gadījumā sevišķi augsta gāzes pieprasījuma dienā.
Ņemot vērā Eiropas Savienības gāzes tirgus attīstību un pazemes gāzes krātuves lomu, secinām, ka integrējot Baltijas valstu dabasgāzes apgādes sistēmas kopējā Eiropas apgādes tīklā, izbūvējot starpsavienojumus, kā arī izmantojot reģionālo SDG termināla resursus, tiks nodrošināta funkcionējoša dabasgāzes tirgus izveide šajā reģionā, palielinot gan starpsavienojumu starp kaimiņvalstīm, gan Inčukalna pazemes gāzes krātuves lomu, kas ir priekšnosacījums, kas nodrošina elastību ar alternatīviem gāzes piegādes ceļiem un avotiem dažādās krīzes situācijās.
Maģistra darbā ir ievads, trīs nodaļas, 15 attēli, 10 tabulas, divi pielikumi un saraksts ar 33 izmantotajiem informācijas avotiem. |
