| Abstract |
Piedāvāta maģistra darba tēma ir Darbaspēka nodokļu sistēmas pilnveidošana Latvijā.
Izvēlētas tēmas aktualitāte ir nosacīta ar to, ka pasaulē, un arī Latvijā esošos grūtos ekonomiskajos apstākļos, nestabilas ekonomikas un krīzes laikā nodokļu sistēmas pilnība kļūst arvien svarīgāka gan valstij, gan tas iedzīvotājiem, kuri tieši un netieši ir iesaistīti valsts budžeta izveidē, veicot nodokļu maksājumus.
Darbaspēka nodokļu maksājumi nodrošina lielu budžeta ieņēmumu daļu. Savukārt valsts nodrošina saviem iedzīvotājiem sociālo aizsardzību nepieciešamības vai grūtības gadījumos. Tā radās savstarpēja sakarība starp valsti, kā globālo dzīves regulēšanas un tirgus ekonomikas instrumentu un iedzīvotājiem, kuri savukārt ir šīs sistēmas neatņemama sastāvdaļa.
Tiešie nodokļi un īpaši algota darba nodokļi nevar būt pārlikti uz citas personās pleciem, tādēļ īpaši svarīgi ir zināt savas tiesības un pienākumus, lai varētu plānot savu dzīvi, ienākumus un izdevumus un tai pašā laikā nodrošināt sev likumīgu eksistenci kādas valsts vai pasaules robežās.
Gandrīz katrs cilvēks lielākā vai mazākā savas dzīves ceļa laikā ir darbaspēka nodokļu maksātājs vai atkarīgs no sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības. Tas ir iemesls, kāpēc katram ir jāzina darbaspēka nodokļu sistēmas būtību, priekšrocības un tiesības, kuras dod sistēma, kā arī savus sociālus pienākumus.
Tādēļ izstrādājot darbu, tika izvirzīti uzdevumi:
izpētīt darbaspēka nodokļu sistēmu Latvijā, analizējot to dinamiku, nepilnību un attīstības iespējas Latvijā;
raksturot iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sistēmu valsts nodokļu ieņēmumu struktūrā.
Jautājumi, kuri tiek izskatīti maģistra darbā:
1. Darbaspēka nodokļu sloga sastāvs un struktūra Latvijā. Darbaspēka nodokļu efektīvas likmes un darbaspēka nodokļu attiecības pret IKP analīze;
2. sociālās apdrošināšanas sistēmas būtība, tas vēsturiskais apskats, sociālās apdrošināšanas iemaksu veidi, pašlaik pastāvošs sistēmas stāvoklis Latvijā un to salīdzinājums ar Baltijas valstīs pastāvošām sociālās apdrošināšanas sistēmām;
3. iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmas būtība, analīze, nepilnība un attīstības ceļi, ka arī sistēmas salīdzinājums ar Lietuvā un Igaunijā pastāvošām iedzīvotāju nodokļa sistēmām.
Analīzes, salīdzinājuma un literatūras pētīšanas procesā bija izdarīti priekšlikumi:
Piemērot lielāku neapliekamo minimumu un tādējādi panākt IIN progresivitāti. Panākt lielāku IIN progresivitāti neizmantojot progresīvo likmi ir iespējams. To var redzēt uz Lietuvas Republikas piemēra, kur piemēro regresīvo neapliekamo minimumu: jo lielāka alga, jo mazāks ir neapliekamais minimums. Progresivitāti var arī panākt paceļot nodokļa likmi uz tiem ienākuma avotiem, kuri ir raksturīgi turīgiem cilvēkiem, piemēram, dividenžu ienākumi, vai ienākumi no depozītiem utt.;
samazināt IIN likmi un VSAOI iemaksas no darba ņēmēja. Tādas izmaiņas varētu palielināt iedzīvotāju pirktspēju, līdz ar to tirgū palielināsies piedāvājums, kas, savukārt, pievēdīs pie jaunu darba vietu un IIN un VSAOI maksātāju radīšanas;
likumus ir jāpārskata un jānovērš pretrunas tajos, jo katra pretruna likuma rosina nodokļu iekasēšanas grūtības, izvairīšanas no iemaksu veikšanas iespējas utt. Pretrunas, piemēram, par dubulto neaplikšanu ar nodokli ( att. 3.2.) vai pretruna starp 17.panta 10.daļas 7.punktu un 28.panta 6.daļu, kur iet runa par to, ka cilvēkam, kas saņem ienākumus no saimnieciskās darbības (piemēram, iznomā automašīnu, dzīvokli, datoru firmai), ir obligāti jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā un pašam par sevi jāmaksā nodoklis vai arī viņš drīkst nereģistrēties un tad firma, kas maksā nomas naudu rezidentam, pati pēc 25% likmes ietur šo nodokli;
valstī ir jāpalielina strādājošo skaitu, lai palielinātu IIN iemaksu apjomu un lai stabilizētu sociālas apdrošināšanas sistēmu, jo pašlaik speciālajā budžetā ir līdzekļu deficīts. To var panākt, piemēram, piesaistot imigrantus. Arī ir jāpievērš uzmanību aktīvai nodarbin |
