| Abstract |
Maģistra darba tēma ir „ Siltumapmaiņas intensifikācija ar ultraskaņu”, un šī darba autors ir Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Siltumenerģētisko sistēmu katedras „Siltumenerģētikas un siltumtehnikas” studiju programmas students Artjoms Skripko.
Maģistra darba mērķis ir pieradīt, ka:
1) ar ultraskaņu var sasniegt labāko vides samaisīšanu;
2) ar ultraskaņu ir iespējama sildīšanas procesa intensifikācija;
3) siltumatdeves koeficients palielinājās, iedarbojoties ar ultraskaņu.
Ultraskaņa definīcija - elastīgas svārstības un viļņi, kuru frekvence pārsniedz 15-20kHz.
Svarīgākais nelineārais efekts ultraskaņas laukā ir kavitācija – pulsējošu burbuļu veidošanās šķidrumā, kas ir pildīti ar tvaiku, gāzi vai to maisījumu. Sarežģīta burbuļu kustība, to aiztaisīšanās, apvienošanās u.tml. veido saspiešanas impulsus (mikrotrieciena viļņus) un mikroplūsmas, kas izraisa vides lokālo sasilšanu, jonizāciju. Šo efektu ietekme uz vielu: notiek šķidrumā esošo ķermeņu sabrukšana (kavitācijas erozija), šķidruma sajaukšana, iniciējas vai paātrinās dažādi fizikālie un ķīmiskie procesi.
Kavitācijas process ir ļoti svarīgs diplomdarba uzdevumu izpildei, jo tieši ultraskaņas kavitācija ievērojami paātrina visus procesus. .
Izvirzīto uzdevumu sasniegšanai tika veikti šādi eksperimenti:
1) Ultraskaņas izstarošana uz stikla tvertni, kurā atrodas ūdens/eļļa. Tiek mērīta temperatūra un sildīšanas laiks. Izmantota dažādas jaudas ultraskaņa, ka arī divas vides ar dažādām viskozitātēm, lai labāk saprastu, kur ir efektīvāk izmantot ultraskaņu procesu intensifikācijai.
2) Stiklā tvertnē ar ūdeni ieber kālija permanganātu un novēro, kā ar ieslēgto un izslēgto ultraskaņu notiek ūdens sajaukšana.
3) Siltumatdeves koeficienta palielināšana vara caurulei ar dažādām virsmas struktūrām. Sildītājs ir ievietots vara caurules iekšpusē.
Darba apjoms ir 61 lpp. Darbā ir 6 tabulas un 48 attēli. Darbs izstrādāts latviešu valodā. |
