| Abstract |
Maģistra darba „Valsts politikas ietekme uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmuma attīstību” autore ir Gundega Gailīte, maģistra darba vadītāja ir Dr.oec. Tatjana Survilo. Kopējais maģistra darba apjoms ir 108 lapas, darbā ir iekļautas 10 tabulas, 26 attēli.
Maģistra darba struktūru veido trīs daļas. Pirmajā, teorētiskajā daļā, ir apkopota teorētiskā bāze par politikas priekšmetu, par politikas plānošanu un politikas ietekmes vērtēšanu, kā arī par nekustamo īpašumu ekonomikas aspektā, ir apkopoti Latvijas likumi un citi normatīvie akti. Otrajā, analītiskajā daļā, ir analizēta nekustamā īpašuma īpašumtiesību formu maiņa vēstures notikumu iespaidā un tā ietekme uz nekustamā īpašuma attīstību, ir analizēta valsts politika, kas tika īstenota reformu laikā. Trešajā, praktiskajā daļā, veicot aprēķinus par vairāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieku izrakstīto rēķinu dzīvokļu īpašniekiem pozīcijām, ir izstrādāts rēķinos iekļauto izmaksu sadalījums pa pakalpojumu grupām ņemot vērā šo izdevumu veidošanās izcelsmi, pakalpojuma sniedzēju un labuma saņēmēju. Pētījuma rezultātā tiek konstatēts, ka vairāk kā puse no naudas plūsmas, ko daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks iekasē no dzīvokļu īpašniekiem, ir par pakalpojumiem, kurus pārvaldnieks nodrošina kā starpnieks, piemēram, siltumapgāde vai ūdensapgāde.
Pamatojoties uz teorētiskajiem aspektiem, uz veikto analīzi un praktiskajiem aprēķiniem ir konstatēts, ka valsts politika nekustamo īpašumu pārvaldīšanas nozarē netiek īstenota dzīvokļu īpašnieku interesēs, lēmumus par sava īpašuma pārvaldīšanu, ko būtu jāpieņem īpašniekiem, viņu vietā ir pieņēmusi valsts, nekustamā īpašuma pārvaldnieka galvenā funkcija ir nodrošināt starpniecību starp īpašniekiem un pakalpojumu piegādātājiem. Pārvaldnieks nenodarbojas ar dzīvokļu īpašnieku interešu pārstāvēšanu saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumiem.
Tiek sniegts priekšlikums valsts politikas īstenotājiem rast risinājumus, lai dzīvē varētu tikt ieviesta tiešo norēķinu sistēma par komunālo pakalpojumu piegādi starp dzīvokļu īpašniekiem un attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem. Kā arī tiek piedāvāts parādus, kas izveidojušies par komunālajiem un pārvaldīšanas pakalpojumiem, noteikt kā attiecīgā dzīvokļa apgrūtinājumu. |
