Graduate papers
  
Description of the graduate paper
Form of studies Professional Bachelor
Title of the study programm Administration of Customs and Taxes
Title in original language „Pievienotās vērtības nodokļa plaisa”
Title in English “Value Added Tax Gap”
Author Arita Klovāne
Department 22315 Department of Customs and Taxes
Scientific advisor M.Jurušs
Reviewer J.E.Niedrītis, RTU Biznesa un inovāciju nodaļas vadītājs, Dr.oec.
Abstract Informācija par aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa, turpmāk PVN plaisu ir nepieciešama, lai izstrādātu nodokļu administrācijas prioritātes, izprastu, kur nodokļu administrācija zaudē PVN ieņēmumus visvairāk un kā to novērts, sadarbojoties starp visām ES dalībvalstīm. Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret prognozēto nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta pie nosacījuma, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpildītu savas nodokļu saistības. Salīdzinot VID veiktos aprēķinus ar Eiropas Komisijas pētījuma rezultātiem par PVN plaisu, var secināt, ka Komisijas pētījumā Latvijā PVN plaisa procentuāli ir augstāka, nekā to ir aprēķinājis VID, tomēr šī starpība rodas, jo VID rīcībā ir papildus dati par PVN preču grupām ar dažādām PVN likmēm, piemēram, medikamentiem siltumenerģijai u.tml., kā arī tiek veiktas korekcijas attiecībā uz mazo komersantu segmentu, kas nesasniedz PVN maksātāja obligātās reģistrācijas slieksni. Pozitīvi ir vērtējams fakts, ka abi pētījumi liecina par PVN plaisas samazināšanas tendenci. Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem, kopējā PVN plaisa 26 ES dalībvalstīs 2013.gadā ir 167 miljardi EUR, kaut arī Latvijā šī plaisa ir tikai 721,00 miljoni EUR, tomēr Latvija ierindojas 6.vietā starp ES dalībvalstīm. Latvijā PVN plaisas koeficents ir 30%, kaut arī citām ES dalībvalstīm šī neiekasētā summa, ir daudz lielāka. Darba autore uzskata, ka PVN plaisa, kas sastāda 167 miljardus EUR ir uzmanības un apkarošanas vērta, jo kopējais ES dalībvalstu budžets 2013.gadā ir 150miljardi EUR, no kā var secināt, cik liels ir šī neiekasētā nodokļa apmērs salīdzinājumā ar ES budžetu. Analizējot ES dalībvalstu pieredzi PVN plaisas, aprēķināšanā var secināt, ka nav kopīgas metodes, kā aprēķināt PVN plaisu, jo katra valsts pati izlemj vai tā aprēķinās ar vienu vai ar divām metodēm un tad salīdzinās iegūtos rezultātus. Latvijā PVN plaisu aprēķina VID, izmantojot metodi no “Augšas uz apakšu”, šīs metodes galvenā priekšrocība, ka tā ir mazāk laikietilpīga un prasa mazākus finanšu un cilvēkresursus, bet trūkums, ka tā neizskaidro plaisas saturu, jo reti sniedz detalizētu informāciju par darbībām, kas to izraisa. Salīdzinot Latvijas aprēķināšanas metodoloģiju ar pārējām Baltijas valstīm var secināt, ka Latvija ir vienīga no valstīm, kura izmanto tikai vienu metodi, uzskatu, ka Igaunijā PVN plaisas aprēķināšana ir daudz efektīvāka, jo tiek izmantotas abas metodes un to iegūtie rezultāti tiek attiecināti gan uz nodokļu administrācijas darba kvalitātes novērtēšanu, gan vērsta uz sabiedrības uzmanības pievēršanu, cik daudz līdzekļu tiek neiekasēti, pārsvarā dēļ PVN izkrāpšanas iespējām, no kā var secināt, ka ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, lai nepieļautu negodprātīgo nodokļu maksātāju grupējumu turpmāko pastāvēšanu un naudas līdzekļu izkrāpšanu no valsts budžeta. Ņemot vērā to, ka krāpšanas parādības PVN jomā bieži vien ir starptautiskā līmenī, tad rezultātus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķi katra dalībvalsts, jo tās nespēj individuāli cīnīties pret krāpšanas shēmām, kuras saistītas ar jaunām tirdzniecības formām un kurās vienlaikus ir iesaistītas vairākas valstis, tā kā ES spēj nodrošināt ātrāku un attiecīgi arī efektīvāku reakciju uz šīm parādībām, iepriekš minēto var labāk sasniegt, izmantojot ES dalībvalstu nodokļu informācijas apmaiņas sistēmas, lai novērstu turpmāku PVN plaisas palielināšanos un veicinātu tās samazināšanos.
Keywords Pievienotās vērtības nodokļa plaisa
Keywords in English Value Added Tax Gap
Language lv
Year 2016
Date and time of uploading 10.05.2016 19:50:52