| Abstract |
Muzejos orientēšanās informācijai ir noteicoša nozīme, jo tā ir sarežģītas uzbūves publiska vide, kura mainās laikā un ar kuru vairums apmeklētāju nav pazīstami. Orientēšanās informācija ir visu faktoru kopums, ar kuru palīdzību cilvēks nosaka savu atrašanās vietu un tālāku kustību telpā. Telpiskie orientieri , lietojot telpu, gaismu, ainavu un norādes, veido informācijas sistēmu, kas palīdz cilvēkam virzīties caur fizisko vidi un uzlabo viņu izpratni par telpu un pašsajūtu tajā. Muzejos Vecrīgā pastāv papildus apgrūtinoši apstākļi veiksmīgas orientēšanās informācijas sistēmas izveidei, kas saistīti ar pielāgošanos vēsturiskajai apbūvei. Šī apbūve nozīmē, ka vairums muzeju atrodas telpās, nav veidotas balsoties uz mūsdienu telpas veidošanas un vides pieejamības principiem un kas nav būvētas muzeja funkcijai.
Pētījumā tika apskatīti muzeji un to arhitektūra Vecrīgā, un analīzei tika izvēlēti trīs Vecrīgas muzeji, kas atrodas kultūrvēsturiskā mantojuma celtnēs un ir sākotnēji celti citai funkcijai - Mākslas muzejs Rīgas Birža, Latvijas kara muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.
Pētījuma mērķis ir analizēt Vecrīgas muzeju telpiskās orientēšanās sistēmas kvalitāti saskaņā ar universālā dizaina teorētiskajām pamatnostādnēm .
Lai veiktu kvalitātes novērtējumu , pētījumā tika noteikti kritēriji, kas norāda uz augstu orientēšanas informācijas kvalitāti – augsta redzamība, liels ass savienojumu daudzumus, zems plāna sarežģītības līmenis un grafisko, taktilo un skaņās norāžu pielietojums vietās, kur šie rādītāji ir zemāki. Tika analizēta arī pielietoto norāžu tipi un to dizaina atbilstība universālā dizaina prasībām.
Pētījumā apkopotie dati liecina, ka muzejos ir veiksmīgi esošajai situācijai pielāgots grafisko norāžu izvietojums, kas ir veidots, ņemot vērā vēsturiskās arhitektūras telpiskās īpašības orientēšanās informācijas kontekstā, taču norāžu dizaina kvalitātē ir rekomendējami uzlabojumi. Norāžu kvalitāti varētu uzlabot, dažādojot pielietotos tipus, palielinot atsevišķu zīmju redzamību un vairāk iesaistot tās ekspozīciju dizainā.
Atslēgas vārdi: orientēšanās informācija; orientieri telpā; Mākslas muzejs Rīgas Birža; Latvijas kara muzejs; Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.
Bakalaura darbs sastāv no 38 lapaspusēm, 28 attēliem, 6 pielikumiem un 30 izmantotajiem literatūras avotiem. |
