| Abstract |
Ūdensmalas vienmēr ir piesaistījušas cilvēkus gan ar savu ainavu, gan ar savu funkcionālo nozīmi. Pēdējo gadu laikā ūdens ir piesaistījis paaugstinātu uzmanību pilsētplānošanā. Pilsētas plānotāji un veidotāji no jauna cenšas izmantot, pilnveidot upju, ezeru un citu ūdens tilpņu vidi. Tiek uzlabota pilsētvides, ūdens telpas kvalitāte ar ūdensmalu apdzīvotības jautājuma risināšanu, pilsētas pludmaļu ierīkošanu, vides labiekārtošanu un uzlabošanu, ostu atjaunošanu un tiek attīstītas krastmalu promenādes.
Rīgas ģeogrāfiskais stāvoklis un resursi ir potenciāls gan ūdens objektu, gan ūdensmalu attīstībai kā augstvērtīgam rekreācijas un aktīvās atpūtas resursiem arī ziemas sezonā. Tāpēc darba mērķis ir iegūt Rīgas ūdensmalu publiskās ārtelpas uzlabošanas paņēmienus tās izmantošanai visa gada garumā.
Sekojot Eiropas attīstīto valstu pilsētu labākajai pieredzei, ir jāsaprot, ka ūdens telpa un ūdensmalas ir ļoti vērtīgs resurss pilsētas izaugsmes veicināšanai, tās pievilcības celšanai un cilvēku dzīves kvalitātes nodrošinājums. Publiskā ārtelpa cilvēkiem ir kā vieta, kur veikt visas savas brīvā laika aktivitātes. Kā cilvēks uztver savu apkārtni, tādu viņš to arī rada. Tiek analizēti Eiropas prakses piemēri, iegūstot elementus un labvēlīgas, ilgtspējīgas, kvalitatīvas vides faktorus, kas nodrošinātu ūdensmalu publiskās ārtelpas izmantojamību visā gada garumā. Ņemot vērā Rīgas esošo situāciju, Rīgas objektu apsekošanu un izvērtēšanu, Latvijas sabiedrības viedokli, Eiropas objektu analīzi, apsekošanu un izvērtēšanu, izveidoti priekšlikumi Rīgas ūdensmalu publiskās telpas uzlabošanai un attīstībai.
Rīgas ūdens telpa nav pietiekami efektīvi izmantota. Tai ir gan potenciāls ainaviskajā attīstībā, gan sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Rīgas ūdens telpa ir perspektīva un pievilcīga vide jaunu projektu īstenošanai, ūdens infrastruktūras attīstībai un ūdens telpas izmantošanai visās sezonās, izglītojot sabiedrību, sabalansējot publisko zonu ar komerczonu un ievērojot arhitektoniskās kvalitātes principu, tādējādi bagātinot un veidojot kvalitatīvu dzīves telpu gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.
Bakalaura darbs sastāv no 76 lapaspusēm, 78 attēliem, 2 tabulām, 3 pielikumiem un 47 izmantotajiem literatūras avotiem. |
