| Abstract |
Sekojot līdzi Mārupes novada un arī citu novadu paveiktajiem un plānotajiem darbiem ceļu un ielu segumu sakārtošanā, ir izveidojusies pārliecība, ka vietējām pašvaldībām varētu trūkt izpratne par transporta infrastruktūras ilgtermiņa uzturēšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Asfalta segumi tiek būvēti gan uz galvenajiem ceļiem un ielām, gan arī uz mazāk svarīgajiem.
Darba sākumā tiek analizēta pastāvošā kārtība veids kādā tiek izvēlētas asfaltējamo ielu prioritātes, pirms tam veicot esošās infrastruktūras sistēmas korekciju, sadalot visus objektus galvenajos un mazāksvarīgajos.
Tālākajā pētījuma gaitā, analizējot literatūru un VAS Latvijas Valsts ceļi pieredzi, tiek noteikti segu un segumu kalpošanas laiki, lai būtu iespējams ieguldījumus ceļu un ielu infarstruktūrā sakārtot darbu veikšanas grafikā. Turpinājumā tiek izstrādātas segu konstrukcijas un noteiktas visas ceļu un ielu infrastruktūras izmaksas.
Pamatojoties uz aprēķinātajām izmaksām, tiek izveidoti divi naudas plūsmas modeļi pirmais paredzot visu Mārupes novada ceļu un ielu uzturēšanu ar asfalta segumu, - otrais paredzot tikai galveno novada ceļu un ielu asfaltēšanu, kā arī to mazāksvarīgo ceļu un ielu uzturēšanu ar asfalta segumu, kuri uz 2011.gada 1.maiju jau ir asfaltēti. Darba rezultējošajā daļā tiek parādīts nepieciešamais novada budžets transporta infrastruktūrai abiem modeļiem.
Lai izbūvētu un uzturētu visus Mārupes novada ceļus un ielas ar asfaltbetona segumu, nepieciešami 40 gadi ar finansējumu 800000 LVLgadā, bet, lai izbūvētu un uzturētu tikai Mārupes novada galvenos un jau līdz 2011.gada maijam asfaltētos mazāksvarīgos ceļus un ielas ar asfaltbetona segumu, nepieciešami 30 gadi ar finansējumu 650000 LVLgadā. Šiem skaitļiem ir virkne ierobežojumu, kuri ir atspoguļoti darbā. |
