| Abstract |
Lienas Braslas Diplomprojekta mērķis ir dot priekšlikumu teātra mākslas telpas attīstībai Dailes teātra kvartālā, papildinot esošo teātra struktūru ar jauniem apjomiem, kas ietver jauno teātra zāli un muzeja ēku, veidot nozīmīgu publisko telpu, ievērojot pēctecību, atjaunot un attīstīt kvartālā esošās kvalitātes un rast jaunas.
Rīga ir būtiskākais kultūras pasākumu un aktivitāšu centrs Latvijā, šeit savu mājvietu raduši pieci lielākie Latvijas teātri. Viens no tiem ir Dailes teātris .
Dailes teātra nerealizēts sapnis ir zāle ar 400 – 500 skatītāju vietām, kas bija paredzēta jau Dailes teātra konkursa programmā, tomēr zāle tika izbūvēta vien 200 skatītājiem. Ideja par jaunas zāles būvniecību atdzima 2006. gadā, kad gatavojoties NATO samitam, tika veikta teātra ēkas renovācija, tapa zīmējumi apjomiem un veikti aprēķini izmaksām, nonākot pie secinājuma, ka būvniecību tuvākajos gados nebūs iespējams uzsākt. Jaunās zāles būvniecība ir aktuāla vēl joprojām. Dailes teātra lielo zāli nav plānots pārbūvēt, bet jaunas zāles nepieciešamība ir pamatota teātra attīstībai.
Dailes teātra kvartāls ir nozīmīgs Brīvības ielas struktūrā, tam ir vairākas priekšrocības, kas to izceļ uz citu kvartālu fona – kā pamatotais Dailes teātra ēkas atvirzījums no Brīvības ielas, kas veido plašu publisko ārtelpu - teātra priekšlaukumu, esošā zaļā struktūra, kas saplūst ar Rīgas 1. slimnīcas zaļo struktūru – parku, izdevīgais novietojums pilsētas kontekstā. Paplašinot lakuma robežu līdz Brīvības un Šarlotes ielas krustojumam, saglabājot un papildinot esošo kokaudzi, pārdomājot publiskās ārtelpas aktivitātes, veidojas priekšnoteikumi laukuma telpiskajai nobeigtībai. |
