| Abstract |
Pēc 2004.gada 1.maija, kad desmit jaunas dalībvalstis pievienojās Eiropas Ekonomikas zonai, saskaņā ar noslēgto Eiropas Ekonomikas zonas paplašināšanās līgumu, tika izveidots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments (turpmāk abi kopā finanšu instrumenti), laika periodam no 2004. līdz 2009.gadam. Abi finanšu instrumenti ir pieejami vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai. Šo finanšu instrumentu ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību Eiropas Ekonomikas zonas ietvaros un atbalstīt jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, to centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū.
Latvijā, abu minēto finanšu instrumentu ietvaros, plānošanas periodā 2004.-2009.gadam, projektus sāka apstiprināt 2007.gada vidū un to īstenošanas termiņš bija līdz 2011.gada 30.aprīlim. Projektu īstenošanai Latvijai, bija pieejami pavisam 50,3 milj. eiro jeb ekvivalents 35,5 milj. lati un nacionālais līdzfinansējums, ko iegulda Latvija no sava budžeta papildus, sastāda 11,1 milj. eiro jeb ekvivalents 7,8 milj. lati.
Ņemot vērā, ka visi uzsāktie projekti abu finanšu instrumentu ietvaros, plānošanas periodā no 2004. līdz 2009.gadam bija jāpabeidz līdz 2011.gada 30.aprīlim, donorvalstis jau laicīgi ir parūpējušās par jauniem saprašanās memorandiem, nodrošinot finanšu instrumentu turpinājumu arī jaunajā plānošanas periodā no 2009. līdz 2014.gadam. Līdz ar to, šā gada 29.martā, Ministru kabineta sēdē starp Latviju un Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu tika apstiprināti jaunie saprašanās memorandi par Norvēģijas finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā. Saprašanās memorandi tika parakstīti šā gada 28.aprīlī.
Tāpēc, ņemot vērā, ka Latvijai būs pieejami abu finanšu instrumentu līdzekļi arī jaunajā plānošanas periodā, rodas jautājums, vai Latvija ir spējusi nodrošināt veiksmīgu šo finanšu instrumentu ieviešanu iepriekšējā plānošanas periodā, lai tagad uzsāktu darbu pie jaunā plānošanas perioda finanšu instrumentu apgūšanas un kādas bija tās problēmas, ar kurām nācās saskarties finanšu instrumentu iepriekšējā plānošanas perioda ieviešanas laikā?
Darba mērķis ir iepazīt izveidoto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta būtību, izvērtēt Latvijā īstenoto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu Vides politikas integrācijas programma Latvijā, konstatēt un izanalizēt nepilnības minētās programmas īstenošanas sistēmā un sniegt priekšlikumus sistēmas uzlabošanai un pilnveidošanai nākamajam plānošanas periodam 2009.-2014.gadā.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1) aplūkot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta būtību;
2) izanalizēt Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas Vides politikas integrācijas programma Latvijā īstenošanas un apsaimniekošanas sistēmu;
3) noskaidrot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas Vides politikas integrācijas programma Latvijā īstenošanas un apsaimniekošanas sistēmas nepilnības un problēmas;
4) izstrādāt priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai nākamā plānošanas perioda (2009-2014) jaunajai programmai.
Pamatojoties uz maģistra darba izstrādes laikā veikto analīzi un pētījumiem bija izdarīti secinājumi, kuriem attiecīgi tika izstrādāti arī priekšlikumi. |
