| Abstract |
Pilsētu un piepilsētu, lietus un sniega kušanas notekūdeņu notece ir viena no nozīmīgākajām ūdens piesārņojuma problēmām gan pasaulē, gan Latvijā. Latvijā parasti lietus un sniega kušanas notekūdeņus ūdenstilpnēs ievada neattīrītus, veicinot dabisko ūdenstilpņu piesārņošanu.
Ziemas sezonas laikā Latvijā, kā arī citās Ziemeļeiropas valstīs un atsevišķos ASV reģionos, brauktuves apstrādā ar ceļu pretapledojuma reaģentiem, lai autoceļus attīrītu no sniega un ledus, un uzlabotu ceļu satiksmes drošību un kvalitāti ziemā. Vienīgais, Latvijā regulāri izmantotais ceļu pretapledojuma reaģents ir sāls (NaCl). Nātrija hlorīds (NaCl) pašreiz ir pasaulē izplatītākais ceļu pretapledojuma reaģents tā zemās cenas dēļ, salīdzinājumā ar citiem ceļu pretapledojuma reaģentiem. Ziemas sezonās, ceļu pretapledojuma sāls izmantošana Latvijā ir palielinājusies vairākkārtīgi pēdējo gadu laikā. Ceļu pretapledojuma sāls (galvenokārt NaCl) ir ļoti šķīstošs ūdenī, kad notiek sniega kušana, rezultātā viens no otra atdalās nātrija (Na+) un hlorīda (Cl-) joni.
No efektīvā un ekonomiskā viedokļa, sāls ceļu pretapledojuma apstrādei, kā pretapledojuma reaģents ir pamatota izvēle, lai nu kā, daudzos pētījumos ir dokumentēta negatīvā ietekme no sāls uz apkārtējo vidi, ūdens ekosistēmām, dzeramo ūdeni, transportlīdzekļiem un infrastruktūru. Kad ņem vērā šo negatīvo ietekmi, ceļu sāls efektivitāte un ekonomiskie argumenti jāsāk apšaubīt, jo tie bieži slēpj hroniskas un kumulatīvās izmaksas, atsverot īstermiņa ieguvumus. Paaugstināta hlorīdu koncentrācija samazina ūdens ceļu bioloģisko daudzveidību un ceļmalas veģetāciju. Hlorīds ne tikai ietekmē organismus, tas var arī palielināt migrāciju un bioloģisko pieejamību smagajiem metāliem, piemēram, kadmijam (Cd), svinam (Pb), varam (Cu) un pat dzīvsudrabam (Hg) apkārtējā vidē, nodarot lielu kaitējumu biotopam.
Maģistra darba mērķis ir izstrādāt metodi NaCl saturošā ceļu pretapledojma reaģenta ietekmes uz apkārtējo vidi noteikšanai.
Maģistra darbā ir izpētīts sniega kušanas notekūdeņu sastāvs pilsētvidē, izpētīta NaCl sāļu satura ietekme uz biotu, ezeriem, augsnes ķīmiju, smago metālu migrāciju gruntī. Darbā veikta urbanizētas teritorijas sniega kušanas notekūdeņu elelktrovadītspējas noteikšana, pēc LVS NE 27888:1993. No iegūtajiem elektrovadītspējas rezultātiem, izteikta lineāra kolerācija starp elektrovadītspējas rezultātiem un hlorīdjonu (Cl-) saturu ūdenī.
Maģistra darba apjoms ir 77 lpp., 23 attēli, 7 tabulas, 76 izmantotās literatūras avoti. |
