| Abstract |
Maģistra darbā ir pētītas iespējas pilnveidot valsts iestāžu atalgojuma sistēmu, precīzāka rezultāta iegūšanai konkretizējot pētāmo jomu un izvēloties vienu no valsts iestāžu veidiem valsts tiešās pārvaldes iestādi. Darbā ir izstrādāti ieteikumi valsts tiešās pārvaldes iestādes atalgojuma sistēmas pilnveidošanai, ņemot vērā personāla vadības teoriju un autores veiktā pētījuma par darbinieku apmierinātību ar atalgojuma sistēmu rezultātus. Darbā ir pārbaudīta autores ieteikumu ieviešanas iespējamība, izstrādājot attiecīgus modeļus, kā arī apskatīts ieguvums pilnveidotā atalgojuma sistēmas modeļa ieviešanas rezultātā.
Maģistra darbs sastāv no trīs daļām analītiskās, teorētiskās un zinātniski praktiskās. Darba apjoms bez pielikumiem ir 98 lapas, tajā iekļautas 15 tabulas, 38 attēli. Bibliogrāfiskajā sarakstā iekļautas 33 vienības.
Maģistra darba mērķis ir valsts iestādes atalgojuma sistēmas pilnveidošanas modeļu izstrāde. Mērķa sasniegšanai ir izvirzīti sekojoši uzdevumi:
veikt atalgojuma satura un tā motivējošās lomas izpēti;
izpētīt atalgojuma sistēmu un tās vadības aspektus;
identificēt faktorus, kas ietekmē apmierinātību ar atalgojuma sistēmu un veikt to analīzi;
izstrādāt valsts iestādes atalgojuma sistēmas pilnveidošanas modeļus;
veikt izstrādāto atalgojuma sistēmas modeļu ieviešanas ekonomiskā ieguvuma novērtējumu.
Maģistra darba izpētes objekts ir atalgojuma sistēma, bet izpētes priekšmets šīs sistēmas ietekme uz darbinieku apmierinātību.
Maģistra darba novitāte ir valsts iestādes atalgojuma sistēmas modeļa izveidošana, kas veicinātu kvalitatīva rakstura izmaiņas personāla sastāvā un ilgtermiņā nodrošinātu stabilu, profesionālu un motivētu iestādes personālu. Modelis izveidots, izmantojot darbinieku apmierinātības ar atalgojuma sistēmu veicinošomazinošo faktoru ietekmi.
Darba gaitā tika atklātas būtiskas darbinieku apmierinātību ietekmējošo faktoru sakarības, kuras ir izmantotas atalgojuma sistēmas modeļa izveidošanas pamatā. Tās ir:
pastāv zināma savstarpējā atalgojuma elementu aizstājamība, t.i. lielāka apmierinātība ar vienu atalgojuma elementu samazina neapmierinātību ar otru elementu;
neapmierinātība ar kādu no atalgojuma sistēmas elementiem izraisa lielāku neapmierinātību arī ar citiem atalgojuma sistēmas elementiem un otrādi lielāka apmierinātība ar kādu no atalgojuma sistēmas elementiem izraisa lielāku apmierinātību arī ar citiem elementiem.
Maģistra darba analītiskā daļa ietver trīs nodaļas. Pirmajā nodaļā veikts tādu jautājumu apskats kā atalgojuma jēdziens un struktūra, kā arī analizēta atalgojuma loma motivēšanas sistēmā. Otrajā nodaļā pētīta atalgojuma sistēmas būtība, tās mērķis un elementi, aplūkoti atalgojuma sistēmas vadības jautājumi un tās pilnveidošanas process. Trešajā nodaļā veikts valsts iestāžu darbinieku atalgojumu galveno ietekmējošo faktoru apskats un izteikti ierosinājumi valsts tiešās pārvaldes iestādes atalgojuma sistēmas pilnveidošanai.
Teorētiskā daļa sastāv no divām nodaļām. Pirmajā nodaļā veikts autores pētījuma par darbinieku apmierinātību ar atalgojuma sistēmu rezultātu apraksts un analīze, atsevišķi izdalot pētījuma galvenos secinājumus. Otrajā nodaļā, balstoties uz pētījuma rezultātiem un personāla vadības teoriju, izstrādāti autores ieteikumi valsts tiešās pārvaldes iestādes atalgojuma sistēmas modeļa izveidē.
Zinātniski praktiskā daļa ietver divas nodaļas. Pirmajā nodaļā atbilstoši autores ieteikumiem izstrādāti divi atalgojuma modeļi. Pirmais modelis ir vēlamais variants, kas izstrādāts neņemot vērā tādus ierobežojošos faktorus kā atalgojumu regulējošie normatīvie akti un iestādei pieejamais budžets. Otrais modelis izstrādāts, ņemot vērā abus iepriekš minētos ierobežojošos faktorus. Zinātniski praktiskās daļas otrajā nodaļā veikts modeļu ieviešanas rezultātā sagaidāmā ieguvuma novērtējums. |
