| Abstract |
Uzņēmējdarbība uzņēmējdarbība ir katras valsts ekonomikas neatņemamā daļa. Uzņēmējdarbība tieši ietekmē valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), kas ir viens no valsts ekonomikas galvenajiem rādītājiem. Jo lielāks ir IKP, jo augstāka vieta ir valsts ekonomikai pasaules reitingā, jo konkurētspējīgākā valsts ir pasaules tirgū. Uzņēmējdarbības attīstības finansējums pozitīvi ietekmē arī vietējo ražotāju, jo attīstītāka ir uzņēmējdarbība un vietējais tirgus, jo vairāk preču un pakalpojumu vietēji ražotāji var saražot. Piepildot iekšējo tirgu ar precēm un pakalpojumiem, viņi var iziet uz ārējo tirgu un līdz ar to veicināt arī valsts eksporta radītājus, kas arī pozitīvi ietekmē valsts kopējo konkurētspēju. Tātad, papildu finanšu līdzekļu piesaiste uzņēmējdarbības attīstībai ir katras valsts aktuāls jautājums.
2004.gada 1.maijā, kopā ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija saņēma tiesības un iespējas saņemt Eiropas Savienības līdzfinansējumu dažādu jomu un tautsaimniecības nozaru attīstībai, tostarp arī projektiem, kas ir saistīti ar uzņēmējdarbības veicināšanu. Šobrīd, pēckrīzes laikā, kad ekonomiskā situācija valstī nav pilnīgi atveseļojušies, finanšu atbalsts ir īpaši svarīgs topošajiem uzņēmējiem, kam nepieciešams sākuma pamats un atbalsts, lai saktu realizēt savas inovatīvās idejas un celt Latvijas ekonomiku un kopēju konkurētspēju.
Tomēr, līdzfinansējuma saņemšana negarantē valsts ekonomikas līmeņa pacelšanos. Ir svarīgi pilnā apmērā un pareizi apgūt pieejamos līdzekļus. Savukārt ES struktūrfondu līdzekļu efektīvai apgūšanai valstī ir jāizstrādā modeli, kas mazinātu finansējuma saņemšanas šķēršļus un palielinātu finansiāla atbalsta saņemšanas iespējas topošajiem uzņēmējiem, tajā pašā laikā atvieglojot naudas līdzekļu pielietošanas procesu un paātrinot valsts ekonomikas attīstību.
Maģistra darba objekts ir Uzņēmējdarbības uzsākšanas vide Latvijā.
Maģistra darba priekšmets ir ES fondu atbalsts kā valsts uzņēmējdarbību veicinošs instruments.
Autore izvirzīja hipotēzi - Efektīvā ES fondu atbalsta līdzekļu izmantošana, pozitīvi ietekmēs uzņēmēju skaita palielināšanos un topošo uzņēmēju ienākšanu tirgū, kā arī uzlabos kopējos uzņēmējdarbības radītājus.
Darba mērķis ir izpētīt ES fondu piedāvātas iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā, kā arī to apgūšanas tempus un piešķiršanas kritērijus, izstrādāt un praktiski pielietot uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstošo līdzekļu apgūšanas algoritmu, balstoties uz jau esošiem līdzekļu apgūšanas mehānismiem.
Ņemot vērā Maģistra darba tematu, pētāmā objekta un priekšmeta specifiku, tiek piedāvāta pilnveidota ES fondu finansējuma saņemšanas ietekmējošo kritēriju pilnveide.
Tika izstrādāta ES fondu finansējumam pieteikšanas kārtības papildinošā metodika, kas iekļauj gan potenciālo uzņēmēju un finansējuma saņēmēju intereses, gan valsts stratēģiskās intereses.
Šīs metodikas ietvaros, galvenā novitāte, kas tiek piedāvāta, ir jauns algoritms, kas atvieglos potenciāliem Latvijas uzņēmējiem pieteikuma sagatavošanas procesu un palielinās iespēju saņemt finansējumu.
Otra autores novitāte, kas tika izstrādāta, ir inovāciju kritērijs, kas papildinātu jau esošu trīs finansējuma saņemšanu ietekmējošus kritērijus. Inovāciju kritērijs ir balstīts uz Valsts Stratēģiskā ietvardokumentā rakstīta mērķa – inovāciju attīstības.
Maģistra darbs ir patstāvīgs zinātnisks pētījums, kas ir uzrakstīts latviešu valodā un tā apjoms ir 92 lpp.
Darba izstrādes gaitā, gūtās atziņas formulētas secinājumos un priekšlikumos. Darbā ir 17 attēli un 13 tabulas, tika pievienots 1 pielikums. Bibliogrāfiskajā sarakstā ir 88 literatūras avoti. |
| Keywords |
Eiropas Savienība, ES, Struktūrfondi, fondi, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, ERAF, uzņēmējdarbība, atbalsts, uzsākšana |
