| Abstract |
Maģistra darba tēma ir CO2 nodokļa modelēšana sadedzināšanas iekārtām Latvijā līdz 2020.gadam.
Vairākas pasaules valstis nav pietiekami veiksmīgi risinājušas klimata pārmaiņu mazinošos pasākumus, ko galvenokārt ietekmēja politiķu nespēja vienoties par būtiskiem politiskiem pasākumiem SEG emisiju samazināšanā un valdības nespēja kontrolēt emisijas to rašanās avotā. Ja netiks veikti stingi emisiju samazināšanas pasākumi, tad vairākas valstis nespēs sasniegt Kioto protokola mērķus.
Ņemot vērā to, ka enerģētikas nozare veido lielāko ES ETS emisiju īpatsvaru, ES 2009.gadā pieņēma klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, kas izvirzīja vērienīgus mērķus klimata un enerģētikas politikā. Tiesību aktos tika noteikts, ka elektrostacijām, katlumājām un energoietilpīgām rūpniecības nozarēm, kuras piedalās ETS, emisiju daudzums līdz 2020. gadam jāsamazina par 21% no 2005. gada līmeņa. Tika izvirzīti nosacījumus arī attiecībā uz mazo iekārtu izslēgšanu no Kopienas ETS, to pamatojot, ka šādi mazie uzņēmumi veido 38% īpatsvaru no kopējiem ES ETS II posma uzņēmumiem, bet šo uzņēmumu CO2 emisijas ir tikai 3% no kopējām ES ETS emisijām. Šādu mazo iekārtu izslēgšanas gadījumā Dalībvalstīm būs jāattiecina pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu. Minētās prasības ir izteiktas arī Direktīvā 200387EK, ar kuru nosaka sistēmu SEG emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā.
Maģistra darbā ir veikta CO2 nodokļa un ES ETS kvotu modelēšana Latvijas mērķgrupas iekārtām laika posmam no 2013. 2020.gadam. Ir izveidots minētās metodikas aprobācijas algoritms CO2 nodokļa un ES ETS modeļu salīdzināšanai Latvijas apstākļiem. Lai veiktu CO2 nodokļa modelēšanu un salīdzināšanu ar ES ETS, tika ES ETS II posma datu analīze Latvijas Nacionālā emisiju kvotu plāna iekārtām un izveidota mērķgrupa ar to iekārtu sarakstu, kam būs iespēja izstāties no ES ETS. Analīzes rezultātā tikai noteikts, ka no 76 Latvijas ETS iekārtām, 26 iekārtas atbilst minētajiem EK nosacījumiem attiecībā uz iekārtu izslēgšanu no ETS.
Microsoft Excel programmā tika izveidoti 2 datormodeļi:
1. Emisiju kvotu piešķiršanas aprēķina modelis ES ETS III posmā. Šis modelis balstās uz ETS kvotu modelēšanu saskaņā ar saražotās siltumenerģijas līmeņatzīmes piemērošanu vidējām saražotās siltumenerģijas apjomam bāzes periodā, bezmaksas emisiju kvotu piešķiršanu 80 % apmērā no kopējā piešķirtā kvotu daudzuma un bezmaksas emisiju kvotu apjoma samazināšanos līdz 30% 2020.gadā. ES ETS kvotu modelēšanā tika pieņemts, ka kvotu cena modelēšanas periodā ir nemainīga 30 44 t, pieaugot par 2 t gadā.
2. CO2 nodokļa aprēķina modelis. Modelis balstās uz iekārtu vidējām CO2 emisijām bāzes periodā. CO2 nodokļa modelēšanā tika pieņemts, ka nodokļa likme modelēšanas periodā mainās robežās no 3 30 t CO2.
Modelējot tika izveidoti 3 scenāriji, kur tika pieņemtas mainīgas CO2 nodokļa likmes laika posmā no 2013. 2020.gadam. 1.scenārijā tika pieņemta CO2 nodokļa likme no 3 t 4 t. 2.scenārijā CO2 nodokļa likme tika pieņemta no 6 t 27 t. 3.scenārijā CO2 nodokļa likme tika pieņemta no 9 t 30 t. Visos scenārijos tika pieņemts CO2 nodokļa likmes pieaugums 3 t gadā un nemainīga ETS kvotu cena no 30 t 44 t ar pieaugumu 2 t gadā.
Izpētē tika konstatēts, ka no izmaksu līdzvērtīguma viedokļa, optimālāks ir 2.scenārijā pieņemto CO2 nodokļa likmju modelis ar CO2 nodokļa likmi no 6 t 27 t, kas ļautu izpildīt nosacījumus attiecībā uz iekārtu izslēgšanu no ETS.
Ar Maģistra darba pilno versiju var iepazīties RTU EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā. |
