| Abstract |
Mūsdienu ekonomika nevar pastāvēt bez zināšanām, kuras ir nozīmīgs pamatelements veiksmīgas ekonomikas funkcionēšanai un attīstībai. Neveicot zināšanu pārvaldību, īpaši uz pakalpojumiem un inovācijām balstītās organizācijās, tās var negūt panākumus, organizācijas darbības rādītāji var pasliktināties un nelielas vides ietekmes rezultātā organizāciju var gūt zaudējumus. Savukārt, pavirša un neefektīva zināšanu pārvaldības cikla īstenošana nesniedz vēlamos rezultātus, neuzlabo organizācijas darbības rezultātus un nepalielina organizācijas rīcībā esošo intelektuālo kapitālu. Tādēļ maģistra darba autore kā galveno problēmu ir izvirzījusi neefektīvu zināšanu pārvaldības cikla īstenošanu organizācijā. Publiskā sektora, valsts pārvaldes institūcijas ir lielas organizācijas, ar apjomīgu informācijas un zināšanu daudzumu, darbinieku skaitu, organizācijas darbības apjomu un to darbības rezultāti ietekmē tautsaimniecības attīstību, tādēļ būtiski ir izpētīt zināšanu pārvaldības procesa norisi un tās efektivitāti valsts pārvaldes iestādēs.
Maģistra darba pētījuma objekts- organizāciju zināšanu vadība.
Maģistra darba pētījuma priekšmets- zināšanu pārvaldības modelis organizācijā.
Hipotēze- efektīvi veicot zināšanu vadību un tās pārvaldību organizācijā ir iespējams uzlabot organizācijas darbību.
Maģistra darba mērķis- balstoties uz teorētiskām atziņām, ir izstrādāt zināšanu pārvaldības procesa uzlabošanas priekšlikumus valsts iestādē.
Maģistra darbs sastāv no trim daļām. Maģistra pirmajā daļa ir veikta nozares analīze. Darbā analizēta Latvijas uzņēmumu struktūra, publiskā sektora īpatsvars un nodarbināto skaits valsts pārvaldes organizācijās. Tika veikta detalizēta valsts pārvaldes iekārtas sistēmas analīze, pētīta informācijas plūsmas un zināšanu pārvaldības valsts pārvaldes organizācijās. Kā arī tika analizēta zināšanu pārvaldības un informācijas plūsmas teorētiskā bāze Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Teorētiskajā daļā maģistra darba autore veica padziļinātu zināšanu pārvaldības analīzi, pētot zināšanu un zināšanu pārvaldības jēdzienus, klasifikāciju un struktūru, kā arī piedāvājot savu novitāti zināšanu klasifikācijā. Tika analizētas un salīdzinātas zināšanu pārvaldības cikla teorijas, kā arī veikta to ietekmējoši faktoru analīze un piedāvāta zināšanu pārvaldības cikla novitāte. Teorētiskajā daļā tika pētītas zināšanu pārvaldības stratēģijas un to izmantošana valsts pārvaldes organizācijās, daļas nobeigumā piedāvājot novitāti zināšanu- zināšanu fiksēšanas modeli organizācijā. Zinātniski praktiskā daļā tika pētīta valsts pārvaldes organizācija. Tika veikts organizācijas vispārīgais raksturojums, kā arī veikta dziļāka izpēte par zināšanu pārvaldības procesu norisi organizācijā. Zinātniski praktiskajā daļā tika veikta zināšanu klasifikācija un zināšanu pārvaldības cikla izpēte organizācijā, nosakot zināšanu pārvaldības cikla efektivitāti un tā ietekmi uz organizāciju. Balstoties gan uz teorētiskām atziņām, gan arī veiktās izpētes rezultātiem, maģistra darba autore piedāvā savas rekomendācijas zināšanu pārvaldības cikla uzlabošanai valsts pārvaldes organizācijās.
Pētījums tika veikts Valsts Pētījumu programmas 5.2. «Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)» ietvaros. |
