| Abstract |
Pieaugot elektroenerģijas patēriņam un tā radītajām klimata pārmaiņām, Latvijai tuvāko 5 gadu laikā būs nepieciešams kļūt energoneatkarīgai un palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru. Maģistra darba mērķis ir izstrādāt imitācijas modeli Latvijas energobilances aprēķināšanai līdz 2020. gadam, kas ietver visus elektroenerģijas avotus, uzkrāšanas iespēju un patēriņu. Modelis aprēķina: 1) elektroenerģijas pārpalikumu vai iztrūkumu pa stundām un diennakts kopējo bilanci; 2) no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas attiecību pret kopējo patēriņu pa stundām un diennakts vidējo rādītāju; 3) elektroenerģijas uzkrāšanas iespēju elektrotransporta akumulatoros pa stundām un diennaktī.
Darba rezultāti rāda, ka sasniegt energoneatkarību un palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzumu pret kopējo patēriņu ir iespējams tikai pēc optimistiskā scenārija. Optimistiskajā elektroenerģijas patēriņa un uzstādīto jaudu prognožu scenārijā ir noteikts, ka notiek intensīvāka vēja, saules un biomasas energoresursu izmantošana, turklāt tiek uzcelta jauna bāzes elektrostacija. Pretējā gadījumā energoneatkarība nevar tikt sasniegta, un, tā kā elektroenerģijas patēriņš turpinās pieaugt, situācija pasliktināsies. Ar imitācijas modelēšanas rezultātiem tiek parādīts, ka nākotnē būs nepieciešama jauna bāzes elektrostacija.
Maģistra darba tēmas aktualitāte ir saistīta ar to, ka pašreiz nav apvienotas esošās elektroenerģijas ražošanas un patēriņa prognozes, Eiropas Komisijas prasības un rīcības plāni vienotā modelī. Pie tam, eksistē atšķirīgas nākotnes prognozes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstības scenāriji. Par vēja un biokurināmā enerģijas izmantošanas nākotni ziņas ir ļoti dažādas, tāpēc nepieciešams modelis, kurā šīs prognozes varētu viegli nomainīt un izrēķināt to ietekmi uz energobilanci. Turklāt, modelī ir ietverta saules paneļu un elektrotransporta izplatības prognoze, pret ko pašreiz ir novērojama skeptiska attieksme, un līdz ar to vēl nav izpētīta to ietekme uz energobilanci.
Darba praktiskā nozīme ir nākotnes energobilances izpēte, ļaujot laicīgi noteikt, vai būs iespējams un kādā apjomā izpildīt Eiropas Komisijas prasības. Modelī iespējams viegli nomainīt ieejas datus un aprēķināt Latvijas energobilanci pēc jaunākās prognozes. Ar modeļa palīdzību tika pierādīta hipotēze: Izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas un elektrotransporta izplatības gadījumā Latvija līdz 2016. gadam kļūs energoneatkarīga, ievērojot prasību par 49% elektroenerģijas izstrādi no atjaunojamajiem energoresursiem. |
