| Abstract |
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātes 4. kursa studenta Monvīda Bekmaņa bakalaura darbs ir par tēmu “Digitālās arhitektūras nozīme mūsdienu dzīvojamā vidē”.
Darba mērķis ir izpētīt mūsdienu iespējas izlausties no simetriskām, nepārprotamām un stingri sakartotām telpiskām formām un apjomiem, lai radikāli mainītu dzīvojamās vides arhitektūru, kura oponētu, bet vienlaikus pildītu tipoloģijas pamatus neradot nekāda veida haosu sabiedrības ikdienā.
Pirmā daļa sevī ietver īsu ieskatu vēsturē, kas ļauj saprast digitālās arhitektūras pirmsākumus, organisku formu meklējumus dabā, kā arī datorizēto programmatūru variācijas, kuras sniedz plašas 3d modelēšanas iespējas.
Otrā daļa ir veltīta pasaulē zināmu objektu analīzei un to salīdzināšanai, bioniskas arhitektūras izprašanai, kā arī uzmanības pievēršanai uz ne mazāk svarīgu arhitektūras sastāvdaļu – labiekārtojumiem un ārtelpas detaļām.
Trešā daļa atvēlēta aptaujāto arhitektūras studentu atbilžu izvērtēšanai, kas norādītu uz jaunās paaudzes domāšanas virzienu un attieksmi pret netipisku arhitektūru. Tiek meklēta gan kritika, gan pozitīvi viedokļi no pasaulē zināmiem profesionāļiem par šāda veida arhitektūru, kā arī šo formu veiksmīgi risinājumi, kuri nerada problēmas funkcionālam izpildijumam.
Būtiska pētijuma sadaļa ir darba nobeigumā, kurā tiek analizēts, cieši tēmai, semestra garumā virzīts kursa projekts, cenšoties atrast gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes.
Darba rezultātā tiek secināts, ka šis arhitektūras veids tuvākā vai tālākā nākotnē kļūs arvien populārāks un nav pamats bailēm no tik ekspresīvas formu valodas, ir tikai jāizprot cilvēku vajadzības, un balstoties uz jau zināmām, pārbaudītām vērtībām jāveido pozitīva lādiņa apjomi, kuri vēstīs par revolucionāru, svaigu vēsmu parādīšanos.
Bakalaura darbs ir rakstīts latviešu valodā, tā apjoms sastāda 40 lapaspuses ar 20 attēliem, 6 diagrammām un 29 izmantotiem informācijas avotiem. |
