| Abstract |
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 4. kursa studentes Evas Kukurītes bakalaura darbs “Ēku arhitektoniska iedziļināšana zemes reljefā” sastāv no ievada, trim analītiskajām daļām un secinājumiem, pielikumā pievienots studiju projekta ietvaros izstrādātais dzīvojamo ēku projekts Pasaules Expo 2017 izstādes teritorijā, Astanā, Kazahstānā, aptauja un intervija.
21. gs. sākumā arvien vairāk cilvēku uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgai būvniecībai un arhitektūrai, cenšoties samazināt ēkas negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Reljefā iedziļinātas ēkas galvenā priekšrocība, pateicoties augsnes fizikālajām īpašībām, ir augsts energoefektivitātes potenciāls. Mūsdienās ēku integrēšana reljefā tiek izmantota projektējot gan privātas dzīvojamās mājas, gan arī sabiedriskās ēkas.
Bakalaura darba mērķis ir apzināt reljefā iedziļinātu ēku projektēšanas un būvniecības perspektīvas Latvijā, izpētot un salīdzinot ēku arhitektoniskos risinājumus un to projektēšanu ietekmējošos faktorus.
Pirmajā nodaļā tiek pētīti reljefā iedziļinātu ēku pirmsākumi un to izmantošana mūsdienās, kā arī trīs galvenie reljefā integrētu ēku arhitektoniski telpiskie risinājumi. Nodaļu noslēdz dažāda funkcionālā rakstura reljefā iedziļināto ēku piemēri.
Otrajā nodaļā tiek analizēti galvenie faktori, kas ietekmē reljefā iedziļinātu ēku projektēšanu, sākot ar klimatiskajiem apstākļiem, topogrāfijas un augsnes īpašībām, līdz galvenajiem konstrukcijas materiāliem un inženiertehnoloģijām. Nodaļā tiek analizēti arhitektoniskie un tehniskie risinājumi, pietiekamas insolācijas nodrošināšanai, kā arī ēku integrēšanas reljefā pozitīvie un negatīvie aspekti.
Trešajā nodaļā tiek pētīti zemes slānī iedziļinātu būvju vēsturiskie un 21. gadsimtā veidotie piemēri Latvijas teritorijā, kā arī tiek analizēts jaunu reljefā iedziļinātu ēku projektēšanas un būvniecības potenciāls Latvijā.
Darba procesā tika secināts, ka reljefā iedziļinātu ēku racionāls arhitektoniskais risinājums galvenokārt ir atkarīgs no dažādiem ģeodēziskiem, klimatiskiem un topogrāfiskiem aspektiem. Latvijā šīs tēmas līdzšinējais izpētes līmenis ir zems, samazinot iespēju Latvijā popularizēt reljefā iedziļinātas ēkas.
Bakalaura darbs sastāv no 55 lpp., 52 attēliem, 3 pielikumiem un 71 informācijas avota. |
