| Abstract |
Maģistra darba tēma ir valsts iestādes budžeta plānošanas pilnveidošanas virzieni. Valsts kopbudžeta plāna sagatavošanā tiek ņemta vērā makroekonomiskā situācija valstī, ar kuras palīdzību tiek noteiktas prognozes turpmākajam budžeta plānam. Lai valsts spētu korekti un salīdzinoši precīzi modelēt attīstības scenāriju un noteikt ieņēmumu un izdevumu prognozes, nepieciešams sadarboties ar valsts budžeta plānošanā iesaistītajām iestādēm un organizācijām.
Valsts ieņēmumu dienests ir valsts finansēta iestāde, kura nodrošina nodokļu un nodevu iekasēšanu valsts budžetā. Lai iestāde spētu kvalitatīvi, pilnīgi un efektīvi darboties un pildīt savus galvenos uzdevumus un pienākumus, nepieciešams to nodoršināt ar pietiekošu finansējumu. Ne mazāk svarīga ir arī turpmākā iestādes rīcība, piešķirtā finansējuma sadalē pa finansējuma lietotājiem.
Līdz šim budžeta plānošanas process Valsts ieņēmumu dienestā balstijās pamatojoties uz iepriekšējo pārskata periodu piešķirtā finansējuma apmēru, kurš tika papildināts ar finansējumu dažādu jaunu pasākumu nodrošināšanai. Lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību vienveidīgu rīcību un kārtību budžeta plānošanā nepieciešams izstradāt vienotu budžeta plānošanas procesu.
Dažādi budžeta procesa pilnveidošanas un uzlabošanas pasākumi veicinātu Valsts ieņēmumu dienesta, kā valsts finansējuma patērētāja kontroli, pārbaudi un precīzu finansējuma pārdali iestādes iekšienē. Budžeta plānošanas pilnveidošanas rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām budžeta lietotājām un struktūrvienībām budžeta administrētājām būtu vieglāk sekot līdzi finansējuma apritei, piešķirto līdzekļu apmēram konkrēto pasākumu realizēšanai katrai struktūrvienībai, atvieglotu vadībai nepieciešamā budžeta projekta izskatīšanas un akceptēšanas procesu.
Darbs sastāv no 3 daļām analītiskā, lietišķā pētījuma daļa un projekta daļa.
Darba analītiskajā daļā tika pētīta statistiskā informācija par valsts kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu pozīciju faktiskajām un plānotajām izmaiņām. Tika analizēts nodokļu un nodevu ieņēmumu un nenodokļu ieņēmumu īpatsvars kopējā valsts budžetā, pamatbudžetā un speciālajā budžetā, aplūkota statistiskā informācija par iestādēm, kuras iekasē visvairāk nenodokļu ieņēmumu valsts pamatbudžetā, kā arī tika noteikti galvenie faktori, kas ietekmē budžeta ieņēmumu apmēru valsts budžetā.
Tika aplūkota statistiskā informācija par budžeta izdevumiem, analizēta informācija par Valsts ieņēmumu dienesta izdevumu apmēru pa ekonomiskās klasifikācijas kodu grupām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem. Kā arī aplūkota informācija par budžeta deficīta un valsts parāda apmēra sadalījumu un izmaiņām.
Darba otrajā daļā- lietišķā pētījuma daļā tika aplūkota informācija par valsts budžeta struktūru, veidošanās procesu, budžeta sagatavošanu ietekmējošo normatīvo bāzi un likumprojekta izstrādi un iesniegšanu izskatīšanai. Tika sniegts Valsts ieņēmumu dienesta raksturojums un apskatīts patreizējais budžeta plānošanas process. Lietišķā pētījuma daļā, balstoties uz patreizējo budžeta plānošanas procesu un Valsts ieņēmumu dienesta izstrādāto jauno budžeta plānošanas procesu, tika veikta budžeta plānošanas metodikas uzlabošanas un pilnveidošanas izstrāde. Tika izstrādāti, papildināti un precizēti budžeta saimnieciskās darbības plānošanas jomu ietkmējošie normatīvie akti, plānošanas un vērā ņemamie indikatori un aprēķina formulas.
Darba trešajā jeb projekta daļā balstoties uz izstrādātajiem plānošanas indikatoriem un aprēķina formulām, tika veikta Valsts ieņēmumu dienesta saimnieciskās darbības jomas atlīdzība budžeta plānošana. Pamatojoties uz veiktajiem aprēķiniem un praktisko pieredzi tiek noteiktas galvenās priekšrocības un trūkumi budžeta plānošanas indikatoru pielietošanas procesā. |
