| Abstract |
Jautājums par noziegumu un sodu ir aktuāls jau vairākus gadsimtus, šie termini ir nepārtraukti saistīti viens ar otru. Pēdējā laikā pasaulē lielāku uzmanību sāka pievērst arī soda efektivitātei un soda organizācijai, jo tas, ka pārkāpējam piespriedīs brīvības atņemšanu un izolēs no sabiedrības, vēl nenozīmē, ka pēc likumpārkāpēja soda izciešanas sabiedrība varēs justies drošāk, noziedzības līmenis samazināsies un pārkāpējs vairs neveiks noziedzīgos nodarījumus. Viens no iespējamiem risinājumiem bija Valsts probācijas dienesta izveidošana, kuras darbība tiek pētīta maģistra darba ietvaros.
Maģistra darba mērķis ir veicot Latvijas probācijas sistēmas izpēti, izstrādāt priekšlikumus tās kvalitātes nodrošināšanai. Par darba pētījuma objektu tika izvēlēta Valsts probācijas dienesta darbība, savukārt, darba priekšmets ir probācijas sistēmas kvalitātes novērtēšana.
Maģistra darbā tika izvirzīta sekojošā hipotēze: probācijas funkciju kvalitātes nodrošināšanas atdeve ir lielākā nekā ar to saistītas izmaksas.
Darba praktiskā vērtība ietver sevī pētījumu par probācijas klientu gaidām un saņemto rezultātu un Valsts probācijas dienesta pašnovērtējuma noteikšanu (kuri līdz šim netika izmantoti dienesta pētījumos), kā arī informāciju par probācijas funkciju kvalitātes nodrošināšanas iespējām un nepieciešamo informāciju turpmākajiem pētījumiem.
Maģistra darbs sastāv no ievada, trim daļām, secinājumiem un priekšlikumiem, bibliogrāfiskā saraksta un diviem pielikumiem.
Analītiskajā daļā tiek definēts jēdziens probācija, kā arī aprakstīta Probācijas dienestu vēsture tādās valstīs, kā Lielbritānija, Vācija, Norvēģija un Baltijas valstis Igaunija, Lietuva un Latvija. Tāpat tika veikts minēto valstu dienestu salīdzinājums atšķirīgo un līdzīgu pazīmju noteikšana. Šajā daļā tika analizēti tādi pasaules (atsevišķi izdalot Eiropu un Latviju) statistikas dati noziedzības jomā, kā noziegumu skaits, noziegumos izmantotie rīki, notiesāto un ieslodzījuma vietās turēto personu skaits, ka arī analizēts regulējums attiecībā uz ieslodzīto uzturēšanu Latvijā.
Lietišķā pētījuma daļā tiek aprakstīts pētījumā izmantoto aptaujas metožu pielietojums tās ir klientu aptauja pēc SERVQUAL metodes un nodarbināto aptauja, izmantojot EFQM modeli, kuru rezultāti tiek analizēti projekta daļā. Metode un modelis tiek izmantotas, lai novērtētu Latvijas Valsts probācijas dienesta īstenoto funkciju kvalitāti, kā arī noteiktu dienesta pašnovērtējumu. Tāpat lietišķā pētījuma daļā tiek parādīts, ka probācijas funkcijas ir līdzīgas pakalpojumu sniegšanai, jo tām piemīt kopīgās īpašības, kā arī tiek aprakstītas dažādas iespējas, kuras var izmanot kvalitātes uzlabošanai, un shematiski parādīts valsts ieguvums no Probācijas dienesta funkciju kvalitātes nodrošināšanas.
PProjekta daļā tiek analizēta Valsts probācijas dienesta darbība, apkopoti un analizēti veiktā pētījuma dati, aprēķināts probācijas īstenoto funkciju kvalitātes nodrošināšanas ekonomiskais ieguvums.
Darbā veiktā pētījuma rezultātus var izmantot par pamatu nākamajiem pētījumiem, jo kvalitātes noteikšana un tās nodrošināšana ir nepārtraukts process. Līdzīga veida aptaujas Valsts probācijas dienestam ir jāveic vismaz reizi gadā, lai pārbaudītu, vai korekciju ieviešanai ir rezultāts, un turpinātu paaugstināt īstenoto funkciju kvalitāti, un koriģēt veicamās darbības. |
