| Abstract |
Tūrisms ir viena no vadošajām eksporta nozarēm pasaulē, kas, neskatoties uz daudzajiem izaicinājumiem un satricinājumiem, stabili attīstītās. Ja agrāk tūrisms kalpoja jauno valstu iepazīšanai un redzesloka paplašināšanai, tad XXI gadsimta tūrisms ir nozare, kas ir tik daudzpusīga, kas bez jebkādiem šķēršļiem iekļaujas sociālās, kultūras, reliģiskās un pat politiskās dzīves jomās. Tūrisms attīstās ar tādiem lēcieniem un robežās, bet, diemžēl, pastāv tāda tendence, ka bieži trūkst speciālistu, kas spēj apmierināt mūsdienas tūrisma veiksmīgas attīstības pieprasījumu.
Pasaulē un Eiropā tūrisma nozare piedzīvo nozīmīgas izmaiņas: pieaug tūrisma produktu piedāvājuma dažādība un skaits, parādās jaunie tūrisma galamērķi un mainās ceļotāju uzvedība, palielinās e-komercijas pielietojums tūrismā, kā arī ceļotāju vēlmēm pielāgotu tūrisma produktu skaits, līdz ar to arī Latvijai ir nepieciešams meklēt jaunus risinājumus sava tūrisma produkta attīstīšanai un mārketingam.
Līdz ar to maģistra darba autore piedāvā iepazīties ar tūrismu, kā ar Latvijas veiksmīgo tautsaimniecības sektoru, kas varētu prezentēt mūsu valsti pasaules arēnā, kā spēcīgu un kvalitatīvu tūrisma pakalpojumu sniedzēju. Tur, kur ir citu valstu interese un nauda, tur arī ir attīstības pirmsākumi un motivēšana. Tikai dziļāk izpētot tūrisma produktu, jēdzienu, konkurētspēju varam atrast trūkumus un šodienas problēmas un potenciālu.
Latvijas tūrisma nozarei pašreiz ir negatīva bilance, un arī turpmākajos gados prognozēts attīstības tempu samazinājums, līdz ar to galvenais šobrīd ir īstenot tūrisma attīstību veicinošus pasākumus, kas nodrošinātu Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu konkurētspēju, t.i. kvalitātes, atpazīstamības un atraktivitātes uzlabošanos, atbilstību tirgus un patērētāju prasībām, kā arī cenas atbilstību sniegtajam pakalpojumam.
Tūrisms Latvijā 2008. gadā bija ceturtais lielākais eksporta tirgus, un paredzamo ieņēmumu no nozares sasniedza apmēram 7,5 procentus no IKP. Tā kā tūrisma nozares ekonomisko nozīmi raksturo tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā, tātad mūsu valstij ir visas iespējas gūt progresu tieši šajā nozarē.
Latvija pašreiz cieši sadarbojas ar abām kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, īstenojot kopīgus mārketinga projektus. Šāda sadarbība veicina arī minēto Baltijas valstu vienotu pozicionēšanos reģionā. Salīdzinot Latvijas tūrisma produktu ar mūsu veiksmīga kaimiņa Krievijas tūrisma produktu, var droši teikt ka Latvijai ir vairāk izredžu būt pievilcīgai šajā sektorā. Jo pašlaik pasaulē vispopulārākais atpūtas veids ir atpūta jūras piekrastē un citi tūrisma veidi tikai sāk iegūt popularitāti. Tagad pat Krievijai ir ārkārtīgi svarīgi investēt tūrismā, jo 80% no šīs valsts tūrisma resursiem ir vēstures un kultūras pieminekļi, ekoloģiski tīrās platības, ainavas, kuriem tikai tuvākajā nākotnē būs liels pieprasījums. Secinājums no visa iepriekš uzrakstīta ir viens, ka Latvija ir valsts ar lielām izredzēm, tieši izdevīgajā tai, tūrisma sektorā. Mūsu stresa un nepatikšanu laikā cilvēkiem gribas nevis apskatīt arhitektūru, pieminekļus un citus vēsturiskus objektus, bet vienkārši atpūsties, ieelpojot svaigu jūras gaisu un ieklausīties viļņu trokšņainajā dziesmā, kas, ticiet, var iekarot gandrīz katra tūrista sirdi.
Tūrisms savā būtībā ir viena no emocionālākajām tautsaimniecības nozarēm, kuras ilgtspēja lielā mēra balstās uz cilvēka faktoru. Profesionāls, motivēts personāls, atsaucīgi iedzīvotāji, kvalitatīvs pakalpojums, produkta atbilstība gaidītajam tās ir cilvēcīgas vēlmes, ko Latvijā var nodrošināt ar plānotas komunikācijas palīdzību.
Jaunais Latvijas tūrisma tēls popularizēs nesteidzīgu atpūtu. Ka jau bija minēts iepriekš tūrisma nozare visā pasaulē piedzīvo pārmaiņas. Tā kļuvusi komerciālāka, valda asa konkurence. Jaunais Latvijas tūrisma tēls iespējams būs dzīvotspējīgs, jo rūpīgi izanalizēti būtiskākie aspekti kādas ir globālās tendences pasaulē saistībā ar izmaiņām vērtībās un tūrismā, kāds ir tūrists, kuru vēlas uz Latviju uzai |
