| Abstract |
Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ir svarīga līdzsvarota visas teritorijas attīstība. Reģionālās attīstības nozīme tiek atzīmēta nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos un tiek ņemta vērā Eiropas Savienības finansējuma sadalē.
Reģionu attīstība ir būtiska arī maģistra darba autorei, tāpēc izvēlētā maģistra darba tēma ir Vidzemes plānošanas reģiona attīstība Latvijas reģionālās politikas kontekstā. Šī tēma ir aktuāla, jo Latvijā tika veikta administratīvi teritoriālā reforma, kā arī ir noteikti plānošanas reģioni, kuru galvenā funkcija ir attīstības plānošana, taču būtiski uzlabojumi reģionu atšķirību mazināšanā un šo reģionu attīstības izaugsmē nav novēroti. Līdz ar to aktuāls jautājums ir reģionu attīstības plānošanas instrumentu pareizs pielietojums.
Darbu uzsākot, tika noformulēta darba hipotēze: Attīstības plānošanas politika veicina Vidzemes reģiona ilgtspējīgu attīstību un noteikts darba mērķis noskaidrot, cik lielā mērā attīstības plānošanas politika var veicināt Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgu attīstību.
Izvirzītā maģistra darba mērķa sasniegšanai un izvirzītās hipotēzes pārbaudei, tika veikti šādi maģistra darba uzdevumi: izpētīta Latvijas reģionālā politika un attīstības plānošanas sistēma; analizēti Latvijas reģionālās politikas dokumenti: Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Nacionālās attīstības plāns; veikta Vidzemes plānošanas reģiona analīze, kuras ietvaros Vidzemes plānošanas reģions tiek salīdzināts ar citiem plānošanas reģioniem pēc dažādiem statistiskajiem rādītājiem, kas pieejami Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē; kā arī veikta Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas (2007. 2013. gadam) analīze, nosakot atbilstību pašvaldību integrēto attīstības programmu izstrādes Vadlīnijām un nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem.
Autore ir konstatējusi, ka pašreiz izstrādātie Vidzemes reģiona attīstības plānošanas dokumenti neveicina reģiona izaugsmi Vidzemes plānošanas reģiona attīstības rādītāji joprojām ir otrie sliktākie aiz Latgales plānošanas reģiona. Līdz ar to attīstības plānošanas politiku ir nepieciešams pārskatīt, izveidojot funkcionāli spēcīgas reģionālās plānošanas institūcijas vai stiprinot esošo plānošanas reģionu kapacitāti. Kā arī palielināt reģionu attīstības plānotāju darbības uzraudzību, lai nodrošinātu funkciju izpildes kvalitāti.
Darba kopapjoms ir 86 lapas, ietverot 25 attēlus un 1 pielikumu. |
