| Abstract |
Dotajā maģistra darbā tika apskatīta diezgan nopietna un tajā pati laikā problemātiskā
tēma, saistīta ar presformas, paredzētas plastmasas detaļu izgatavošanai, efektīvas darbības
nodrošināšanu, kas iekļauj sevī presformas plākšņu augstas nodilumizturības sasniegšanu. Šī
darba galvenais mērķis bija izvēlēties optimālākus presformas plāksnes apstrādes režīmus pie
plakanslīpēšanas operācijām, nodrošinot plākšņu virsmām nepieciešamus raupjuma
parametrus, kuri varētu labvēlīgi ietekmēt presformas ekspluatācijas rādītājus, no kuriem ir
atkarīga ražoto plastmasas detaļu precizitāte.
Presformas virsmas raupjuma analīzes veikšanai tika sagatavotas piecas, pie
dažādiem režīmiem apstrādātas, plakanslīpētas virsmas, kuras tika pakļautas mērīšanas
eksperimentiem ar modernu mēriekārtu, kura spēj nomērīt trīsdimensionālo raupjumu. Iegūtie
virsmas raupjuma parametri devuši iespēju veikt plakanslīpēto virsmu analīzi pēc divām
atšķirīgām metodēm: pēc virsmas raupjuma parametru, standartizēto ISO 25178-2:2012
standartā, salīdzināšanas un kontakta kritērija veida noteikšanas. Darba rezultāti ir apkopoti
tabulās un grafikos, kas palīdzēja uzstādīt sakarības starp parametriem, raksturojošiem
virsmas īpašību pretoties dilumam.
Darbs sastāv no ievada, teorētiskās un praktiskās daļām, secinājumiem, literatūras
avotu saraksta un pielikumiem. Dotā maģistra darba praktiskā daļa tika pamatota ar teoriju un
eksperimentiem.
Maģistra darba apjoms: 66 lpp., 30 attēli, 13 tabulas, 3 grafiki, 8 pielikumi. |
