Abstract |
Dotais maģistra darbs tiek veltīts plakanslīpēto virsmu tekstūras izpētei un analīzei ar mērķi noteikt raupjuma parametrus, nepieciešamus konstruktoriem un tehnologiem mašīnu elementu un citu mašīnbūves sfēras vienību efektīvas darbības nodrošināšanai. Sakarā ar to, ka dotā plakanu virsmu apstrādes metode ir plaši izplatīta un nodrošina noteiktu apstrādes precizitāti un kvalitāti, svarīgi zināt, kādi raupjuma parametri apraksta plakanslīpeto virsmu atkarībā no tās funkcionālām īpašībām un kādas iespējas pastāv šo rādītāju uzlabošanai.
Uzstādīta mērķa sasniegšanai maģistra darbā tika veikta standartizēto virsmas raupjuma un profila raupjuma parametru analīze, ar mērķi noteikt sakarības starp šiem parametriem un to iespējamo pielietojumu virsmas kvalitātes noteikšanai. Mikronelīdzenumu rakstura noteikšanai attiecībā uz visām plakanslīpētām virsmām tika nozīmēts plakanslīpēto virsmu matemātiskais modelis, kurs iekļauj sevī korelācijas funkciju un virsmas visu ordinātu sadalījuma blīvumu. Papildus, darbā tika veikta plakanslīpēto virsmu klasifikācija atkarībā no detaļas ekspluatācijas uzdevuma. Visas iepriekšminētās aktivitātes tika iekļautas maģistra darba teorētiskajā daļā.
Praktiskā daļa ietver sevī dažādu pēc materiāla plakanslīpēto virsmu, apstrādāto pie noteiktiem režīmiem, raupjuma parametru mērīšana, kas ļāva vizuāli novērtēt virsmas stāvokli un salīdzināt konkrētus raupjuma parametrus. Baltoties uz doto paraugu salīdzināšanu un informāciju par standartizētiem raupjuma parametriem, tika izvēlēti vairāki parametri, raksturojošie tādas virsmas īpašības kā nodilumizturību, eļļas un pārklājumu noturēšanu, kā arī kontakta laukuma nodrošināšanu.
Dotais darbs sastāv no ievada, noformulētiem mērķiem un uzdevumiem, teorētiskās daļas, praktiskās daļas, slēdziena, pielikumiem un izmantojamas literatūras saraksta. Darba apjoms: 79 lpp., 10 tabulas, 43 attēli, 22 formulas, 3 pielikumi. |