| Abstract |
Mūsdienās cilvēks ir ļoti aizņemts, tas vienmēr steidzas- darbs, skola, sapulce, teātris, sports (kāda dinamo spēle), izstāde, ģimene... Visur jāpaspēj, visur jābūt, jābūt laikā. Atmetot tīri psiholoģisko barjeru - sajūtu, ka šāda aizņemtība ir „tikai pagaidām", kļūst skaidrs, ka runa ir par nepārtrauktu un likumsakarīgu izmaiņu virkni ar noteiktu attīstības virzienu. Arvien vairāk cilvēka dzīves pamatfunkciju noris ārpus telpām. Tā kā autotransports nelieliem Latvijas attālumiem ir visātrākais pārvietošanās līdzeklis, tad cilvēki visbiežāk to arī izmanto. No psiholoģiskā viedokļa, cilvēkiem ir vieglāk uztvert jau pazīstamas, paredzamas lietas, vietas, tā neapzināti modelējot turpmāko situācijas virzības gaitu, t.i., runājot par ceļiem, nākamo līkumu, līkuma asumu, pagrieziena leņķi, krustojuma konfigurāciju, kalna slīpumu, redzamības attālumu utt. Jaunākajās transporta sistēmās un jaunāko ceļu izveidē pasaulē arvien vairāk tiek pielietoti paskaidrojošu un piedodošu ceļu modelēšanas principi, pielietojot veiksmīgākos autoceļa un vadītāja mijiedarbības piemērus, kuras es aprakstu bakalaura darbā.
Bakalaura darba mērķis ir apzināt iespējas ceļa vadāmības sistēmas uzlabošanai uz ceļiem Latvijā ārpus apdzīvotām vietām.
Inženierdarbā izstrādāts būvprojekts „Autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona posma rekonstrukcija" no pagrieziena uz Praulienu līdz Aiviekstes upei. Autoceļa rekonstrukcijas projektēšanas laikā tika izmantoti jaunākie autoceļu projektēšanai nepieciešamie standarti, specifikācijas, tehniskie dokumenti un citi palīgmateriāli.
Darba kopējais apjoms ir uz 160 lapām., tai skaitā 19 tabulas, 4 grafiki, 31 rasējumi, 1 shēma un 36
attēli. |
