| Abstract |
Darba tēma ir aktuāla, jo pašlaik darba tirgū ir izveidojusies situācija, ka darbaspēka pieprasījums neatbilst darbaspēka piedāvājumam, tādēļ pastāv risks, saglabājot esošo profesionālās izglītības sistēmu un izglītības piedāvājuma struktūru. No veiktajām prognozēm uz 2020.gadu apmēram 10% atbilstošās kvalifikācijas jauno speciālistu strādās savai izglītībai neatbilstošā darbā. Darba autore uzskata, ka pašreizējā profesionālās izglītības iestāžu tīkla efektivitāti var nozīmīgi paaugstināt un tam ir nepieciešama pilnveide un pārplānošana, jo pie esošās tuvākajos gados ietilpību, netiks efektīvi izmantoti valsts budžeta līdzekļi.
Izglītības sistēmā pastāv problēma, ka vairs nevar vienkārši nodot tālāk iepriekšējo paaudžu uzkrāto pieredzi. Darba tirgus un sociālās situācijas izmaiņas liek izglītības sistēmai ne tikai nepārtraukti atjaunot zināšanu saturu, bet arī veidojot jaunas prasmes.
Maģistra darba pētījuma objekts ir profesionālās izglītības organizācija, pētījuma priekšmets ir profesionālās izglītības attīstības modeļi Latvijā.
Hipotēze: izstrādājot profesionālās izglītības iestādes, un industrijas sadarbības modeli var nozīmīgi paaugstināt efektivitāti tautsaimniecībā.
Darba mērķis: izstrādāt profesionālās izglītības un industrijas sadarbības vadības modeli, kas nodrošinās izglītības un tautsaimniecības attīstību Latvijā.
Lai sasniegtu mērķi, tika definēti šādi uzdevumi:
apskatīt nozares attīstību raksturojošos rādītājus;
novērtēt profesionālo izglītības vietu un lomu Latvijā;
izpētīt profesionālās izglītības modeļus Latvijā, Vācijā, Polijā un Somijā;
identificēt faktorus, kas nosaka profesionālās izglītības un nozares attīstības prognozes mijiedarbību;
raksturot izglītības nozares novērtējumu Eiropā;
izstrādāt profesionālās izglītības un industrijas sadarbības modeli Latvijā un novērtēt to lietderību.
Darba uzdevuma risināšanai tika izmantotas šādas pētījuma metodes:
1. monogrāfiskā metode lietota informācijas vākšanai un apkopošanai par profesionālo izglītību un tās ietekmējošajiem faktoriem. Šī metode ļāva veikt pētāmā objekta detalizētu izpēti, balstoties uz ES normatīvo dokumentu un Latvijas likumdošanas aktiem par profesionālo izglītību un reģionālo attīstību;
2. loģiski konstruktīvā metode balstās uz formālās loģikas atzinumiem un likumiem. No loģiski konstruktīvās metodes autore pētījumā izmantoja deduktīvo metodi, kas ļāva atdalīt pētāmā objekta būtiskās īpašības no nebūtiskajām, kuras traucē objekta pētīšanu;
3. statistisko pētījumu metode. Autore pētījumā izmantoja savstarpējo sakarību analīzi (korelāciju analīzi). Šo metodi autore izmantoja darba trešajā nodaļā veicot analīzi par valsts ieguldījumu izglītībā;
4. socioloģisko pētījumu metode. No šīs metodes autore izvēlējās anketēšanas veikšanu, lai noskaidrotu uzņēmumu sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm Latvijā.
Pētījuma ilgums: no 2000.gada līdz 2013.gadam
Pētījumam izmantotā normatīvā un informatīvā bāze:
1. Latvijas Republikas likumi, ministru kabineta noteikumi, Eiropas Komisijas ziņojumi.
2. Centrālās Statistikas pārvaldes dati, EM, IZM, LM rīcībā esošā informācija.
3. Latvijas un citu valstu zinātnieku publicētie, ar maģistra darba tēmu saistītie pētījuma rezultāti.
4. Citi informācijas avoti, kas ietverti maģistra darba bibliogrāfisko un elektronisko resursu sarakstā.
Darba tēmas ierobežojumi:
maģistra darbā tiek izvērtēts profesionālās vidējās izglītības saturs, t.i., otrais un trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis, kas attiecas uz arodizglītību un profesionālās vidējās izglītības programmām;
darba maksimālais apjoms, kas neļauj veikt plašāku izpēti un analīzi par pētāmo problēmu;
Latvijas tautsaimniecības analī |
