| Abstract |
Pievienotās vērtības nodoklis ir būtiskā valsts nodokļu sistēmas sastāvdaļa, iekasējumi no tā ieņem lielāku daļu no kopējās iekasētas nodokļu summas valsts budžetā. PVN ir regresīvais raksturs finansiāli maznodrošinātiem iedzīvotājiem šī nodokļa slogs ir augstāks nekā parējām iedzīvotāju grupām. Latvijas valstī ir samērā augsts ienākumu nevienlīdzības līmenis, tāpēc PVN piemērošana tirdzniecībā ir aktuālā, jo izpētot aspektus, saistītus ar PVN likmju un noteikumu piemērošanu, ņemot vērā citu valstu pieredzi, var izstrādāt priekšlikumus Latvijas ekonomiskā stāvokļa stabilizēšanai un uzlabošanai.
Maģistra darba mērķis ir izanalizēt PVN piemērošanas noteikumus un to rezultātus, salīdzinot ES valstu pieredzi PVN jomā, un pamatojoties uz to, izvirzīt priekšlikumus PVN sloga mazināšanai finansiāli maznodrošinātajiem iedzīvotājiem un valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai. Maģistra darba pētījuma objekts ir pievienotās vērtības nodoklis, pētījuma priekšmets ir pievienotās vērtības nodokļa regresīvais raksturs, kādēļ šī nodokļa slogs maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ir pārāk augsts, kas savukārt traucē valsts ekonomiskajai attīstībai. Pētījuma gaitā tika pieradīta PVN regresīvā būtībā un tās negatīvās sekas valsts attīstībā.
Maģistra darbs sastāv no trijām daļām pirmā daļa ir analītiskā, tajā tiek apskatīti jautājumi, saistīti ar PVN būtību, tā galveno aspektu raksturojumu; tiek izanalizēti Latvijas un ES valstu PVN sistēmu nosacījumi un izmaiņas, tiek izpētītās PVN iekasēšanas tendences. Otrajā darba daļā tiek apskatīti un izanalizēti ārzemju un Latvijas zinātniskie raksti un publikācijas, kuru pētījuma objekts ir PVN regresivitāte; tiek pētītas PVN likmes pārtikas produktu piemērošanai ES valstīs, ka arī to sakarība ar IKP apjomu un Džini koeficientu. Trešajā maģistra darba daļā tiek aprakstītas metodes PVN ieņēmumu prognozēšanai un PVN likmju iespējamo izmaiņu ieviešanai, kā arī tiek veikta PVN ieņēmumu prognoze un iespējamo PVN likmju izmaiņu ietekmes uz PVN ieņēmumiem analīze.
Maģistra darbā izmantotas sekojošās analīzes metodes ekonomiskā, statistiskā, grafiskā, salīdzinājuma metode, prognozēšana, korelācijas noteikšana, vidējo lielumu aprēķināšana, kā arī apkopošanas un grupēšanas paņēmieni, plašākam temata izklāstam tika izmantoti vizuālie materiāli (attēli un tabulas). Darbam ir praktiskais pielietojums tajā dominē analītiskie pētījumi, izpētīti statistiskie dati un zinātniskie raksti, ka arī ir piedāvāti priekšlikumi Latvijas ekonomiskā stāvokļa stabilizēšanai PVN likmju mainīšanas rezultātā.
Maģistra darba apjoms ir 85 lappuses, tajā ietilpst 32 attēls, 16 tabulas, 10 formulas, tika izmantoti 45 literatūras avoti. |
