| Abstract |
Bakalaura darba mērķis ir, analizējot likumdošanu, zinātnisko literatūru, publikācijas un ekspertu intervijas, noteikt neatliekamās medicīnas palīdzības slimnīcu arhitektoniski telpiskās plānošanas pašreizējās tendences, līdz ar to pievērst uzmanību slimnīcu arhitektūras problemātikai.
Darba izklāsts veidots piecās daļās. Pirmkārt, tiek pētītas slimnīcu vēsturisko funkciju un ēku tipa izmaiņas, apskatot laika posmu no antīkās pasaules līdz mūsdienām. Otrkārt, tiek pētīta arhitektoniski telpiskās plānošanas esošā situācija Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās. Sniegts īss raksturojums veselības sistēmas reformai no 2005.gada līdz mūsdienām. Treškārt, pievērsta uzmanība neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu plānošanas vadlīnijām, pētot Latvijas Republikas likumdošanu un ārvalstu pieredzi. Ceturtkārt, tiek apkopoti rezultāti un izdarīti secinājumi par nākotnes slimnīcas vīziju, balstoties uz pētījumiem par vides ietekmi uz cilvēku un ārvalstu pieredzi. Piektkārt, tika veikts pētījums, intervējot piecu nozaru speciālistus, kas piedalās slimnīcas projektēšanas procesā.
Darbu noslēdz secinājumi, kas balstīti uz izpētītiem zinātniskās literatūras informācijas avotiem un veikto empīrisko pētījumu. Galvenokārt, tiek uzsvērta likumdošanas un vadlīniju trūkums Latvijas Republikā, lai sekmīgi realizētu mūsdienīgu slimnīcu veidošanu, ko nosaka moderno tehnoloģiju attīstība slimnīcās un nepieciešamība pēc telpiskās vides kvalitātes uzlabošanas. |
