| Abstract |
Rīgas centrālajā daļā ievērojama ūdens telpa ir Zunda kanāls, jeb Zunds. Ūdens tuvums, neapbūvētas zaļās teritorijas un izdevīgais novietojums pilsētas kontekstā tie ir tikai daži iemesli, kādēļ tā jau šodien ir piemērota publiskai ārtelpai. Tomēr tā netiek izmantota. Ūdens pievelk cilvēkus un ūdens malām vajadzētu būt brīvi pieejamām, bet realitātē daļa krastmalas atrodas bijušo rūpnīcu teritorijā, kas ir nepieejamas un nožogotas. Daļa teritoriju ir pieejamas, bet tās ir nekoptas, piesārņotas, stāviem krastiem un tajās ir samērā pasīvas rekreācijas iespējas.
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 4. kursa studentes Lienas Braslas bakalaura darbs ir Zunda kanāla kā publiskas pilsētvides potenciāls. Bakalaura darbs sastāv no 4 nodaļām, tajā pētīta Zunda kanāla telpiskā attīstība un tā potenciāls kā publiskai pilsētvidei. Darba mērķis ir izpētīt kā vēsturiski veidojušās Zunda kanāla krastmalas, kādas tās bijušas dažādos laika posmos, vai to apgūšana un labiekārtošana būtu cilvēkiem aktuāla, vai tās tiktu izmantotas. Kā citu valstu pieredze un labā prakse būtu pielietojama Zunda kanāla krastmalu revitalizācijai. Ūdensmalu attīstībai un ūdens integrācijai pilsētās piemēri apkopoti no pasaules pilsētām, kas vēsturiski izvietojušās gar upju un kanālu krastmalām.
Mērķa sasniegšanai tika apkopota informācija par Zunda kanāla un piegulošo teritoriju attīstības vēsturi, apskatīta līdzšinējā plānošanas pieredze Zunda kanālā, kā arī pētīti plānošanu ietekmējošie faktori - aizsardzības zonas, noteikumi, teritoriju specifika un piesārņojums, kā arī applūšanas riski. Pētījumā izmantotās metodes - vizuāli telpiskā analīze, salīdzinošā analīze un socioloģiskā datu analīze. Darba nobeigumā veikta Zunda kanāla esošās situācijas analīze un priekšlikumu apkopojums piemēru veidā. Pamatojoties uz darbā apkopoto informāciju par galveno Zunda kanāla vērtību noteikta tā ūdenstelpa, kas saglabājusi savu unikalitāti un potenciālu kalpot kā vienojošs un nepārtraukts pilsētvides elements.
Bakalaura darbs sastāv no 68 lapaspusēm, 70 attēliem, 7 pielikumiem un 59 izmantotajiem literatūras avotiem. |
